Latvijas 3.finanšu izglītības nedēļas ietvaros ikviens Latvijas iedzīvotājs tika aicināts dalīties savās atziņās par naudas lomu dzīvē, par tās uzkrāšanas paradumiem un privāto finanšu stabilitāti. Finanšu izglītības nedēļa noritēja no 9.līdz 13.martam un tās mērķis bija dalīties pieredzē citam ar citu, vairojot kopējo finanšu pratību.

Pirmo reizi finanšu izglītības nedēļā piedalījās arī Saeimas deputāti – 12.martā pēc Saeimas plenārsēdes Saeimas deputāti piedalījās Banku augstskolas studentu intervijās. Deputāti dalījās pieredzē, kā gudri rīkoties ar finanšu līdzekļiem, kādu naudas uzkrāšanas taktiku izmantot un – kā ikvienam no mums vajadzētu izglītoties par finansēm.

Pēc tikšanās Saeimā Banku augstskolas studiju prorektore Līga Peiseniece atzinīgi novērtēja Saeimas deputātu atsaucību aicinājumam Finanšu izglītības nedēļas ietvaros dalīties ar padomiem par naudu. Uz studentu jautājumiem atbildēja 19 deputāti, kas ir gandrīz 20% no visiem Saeimas deputātiem. Finanšu izglītības nozīmību atzīmēja visi uzrunātie deputāti, īpaši uzsverot skolas un ģimenes lomu. Deputātu teiktajā bieži izskanēja – cilvēkam pašam jāplāno, jāvērtē, jāapzinās riski, jāiegulda, jāseko līdzi, jāmācās. Šīs atbildes liecina, ka finanšu pratības pilnveidē ļoti liela nozīme ir pašam cilvēkam, iekšējai motivācijai apgūt jaunas zināšanas par finansēm.
Banku augstskolas studenti ir gandarīti un saka paldies visiem deputātiem, kuri izrādīja patiesu atsaucību un ieinteresētību, atbildot uz jauniešu jautājumiem un iesaistoties diskusijās!

Deputātu ieteikumi

Kā gudri rīkoties ar naudas līdzekļiem?

“Taupīgi. Dzīvot pēc principa – tik, cik ir, tik man pietiek,” – Juris Viļums.

“Sabalansēt to, cik tu saņem ar to, cik tu izdod. Netērēt pāri saviem līdzekļiem. Es savā dzīvē nekad neesmu ņēmusi kredītus, jo man ir licies pārdroši dzīvot uz vēl nepadarītu darbu rēķina,” – Inguna Rībena.

“Gudri rīkoties ar naudas līdzekļiem ir tērēt tik daudz, cik vari atļauties, tas ir – atbilstoši savām iespējām. Lai arī izklausās tik vienkārši, tas ir grūti, jo mūsdienu finanšu pasaulē ir daudz jāzina un bieži vien sabiedrībai šo zināšanu nav,” – Ints Dālderis.

„Ikvienam nepieciešams vadīt savus finanšu līdzekļus, tos uzskaitot, analizējot un plānojot, tam par palīgu izmantojot mūsdienās plaši pieejamās bezmaksas interneta platformas, piemēram personiskās bilances veidošanai,”- Dzintars Zaķis.

„Ir svarīgi plānot gan savu dzīvi, gan savu budžetu, nosakot īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, pamatojoties uz esošo situāciju un rodot līdzsvaru starp vēlamo un iespējamo. Šādu pieeju izmantoju arī savā ikdienā,” – Māris Kučinskis.

„Neiztērēt visu uzreiz, plānot savus izdevumus un kaut ko arī atlikt,” – Ilze Vinķele.

“Katram ir jāapzinās, kāds naudas daudzums ir paša īpašumā un jānosaka prioritātes. Manuprāt, primāri jārūpējas par savu veselību un izglītību, par pārējo – ja atļauj līdzekļi,”- Arvīds Platpers

„Taupīgi tērēt to, kas ir tavā rīcībā,” – Andris Siliņš.

„Privātpersonām vajadzētu rīkoties ar naudas līdzekļiem, tā, lai nevajadzētu ņemt kredītus, jo cilvēki nevar paredzēt savu nākotni, tādējādi nevar garantēt, vai varēs kredītu atdot,” – Ivans Klementjevs.

„Vismuļķīgāk ir aizņemties ātro kredītu – cilvēki dzīvo no algas līdz algai un tiek ierauti finanšu gūsta virpulī,” – Artuss Kaimiņš.

„Iespējas rīkoties ar brīviem naudas līdzekļiem ir ļoti saistītas ar cilvēka vecumu, ģimenes stāvokli, pieejamo līdzekļu daudzumu, ka arī no gatavības uzņemties risku, ja vēlas lielāku ienesīgumu no līdzekļu noguldījumiem. Svarīgi atcerēties, ka lēni un patstāvīgi jāveido personīgas naudas rezerves krīzes apstākļiem un neparedzamām situācijām,” – Raimonds Bergmanis.

Kādu naudas krāšanas taktiku šobrīd izmantot?

“Nelieli uzkrājumi ir nepieciešami katram cilvēkam, jo dzīvē visādi var gadīties. Atbilstoši, cik šī summa ir liela, var krāt bankā vai mājās,” – Inguna Rībena.

“Uzskatu, ka nevajadzētu aizrauties tieši ar naudas krāšanu, jo šobrīd valūtu tirgus ir samērā neprognozējams un svārstīgs. Ja krāj naudu, tad to vajadzētu darīt likvīdos, tas ir, viegli naudā pārvēršamos aktīvos. Piemēram, kapitāldaļās kādos stabilos, sabiedrībai vienmēr nepieciešamos uzņēmumos,” – Ints Dālderis.

„Pieejamos naudas līdzekļus vēlams diferencēt – veidojot uzkrājumus, investējot nekustamajā īpašumā un/vai biznesā, kā arī nodrošinot skaidras naudas līdzekļus noteiktā apjomā ikdienas vajadzībām,” – Dzintars Zaķis.

„Būtu jādiversificē riski, kas ikdienā pastāv. Nepieciešams veidot uzkrājumus pensijas vecumam, veicot maksājumus 3.pensiju līmenī. Var veidot arī uzkrājumu bērnu izglītībai. Veidi ir dažādi, un katrs var atrast sev pieejamāko, ņemot vērā, cik naudas var tam atlicināt,” – Ilze Vinķele.

„Ir nepieciešams diferencēt to, kā mēs krājam nākotnei. Ir vairāki labi veidi, taču par tiem jādomā savlaicīgi. Piemēram, akciju iegādei ir nepieciešamas zināšanas,” – Inese Lībiņa-Egnere.
„Uzkrājot līdzekļus, svarīgi ir sadalīt riskus. Drošs ieguldījums ir nekustamie īpašumi, it sevišķi lauksaimniecības zemes,” – Augusts Brigmanis.

„Ir nepieciešams veidot uzkrājumus, bet ne pārāk lielus, un vislabāk diversificējot – “neliekot visas olas vienā grozā,”” – Ivars Brīvers.

„Drošāki, taču mazāk ienesīgi ir ieguldījumi komercbanku krājkontos, ka arī Latvijas valsts obligācijās. Ieguldījumi ar lielāku potenciālo atdevi, taču arī riskantāki, būtu investīcijas uzņēmumos,” – Vjačeslavs Dombrovskis.

Kā ikvienam no mums vajadzētu izglītoties par finansēm?

„Finanšu pratības jautājumos būtu jāizglīto jau 2.klasē. Bez elementāras finanšu pratības šodien ir grūti,” – Ints Dālderis.

„Svarīga loma finanšu pratības attīstīšanā ir skolotājiem un ģimenes piemēram. Tieši bērnībā būtu noderīgi likt pamatakmeni pareizai attieksmei pret naudu un tās lietderīgai izmantošanai,” – Māris Kučinskis.

„Finanšu izglītība jāsāk jau skolā, lai bērni un jaunieši saprastu, ka prasme rīkoties ar naudu ir viena no mūsdienu cilvēka pamatprasmēm. Vecāki to var mācīt bērniem, dodot kabatas naudu un liekot viņiem pašiem plānot, kā to tērēt,” – Ilze Vinķele.

„Par finansēm mācīties jāsāk jau skolā. Vecāki cilvēki par to var mācīties, izglītojoties plašsaziņas līdzekļos, internetā. Ideāli būtu, ja gudru rīkošanos ar naudu bērns apgūtu tieši ģimenē,”- Inese Lībiņa-Egnere.

“Vislabāk par finansēm var izglītoties no dzīves – ikdienā rēķinot savu ģimenes budžetu, sekojot līdzi notikumiem pasaulē un mācoties no citu kļūdām,” – Augusts Brigmanis.

„Par finansēm jāizglīto ģimenē, skolā. Būtiski ir pasniegt informāciju viegli saprotamā veidā,” – Arvīds Platpers.

„Ikvienam no mums vajadzētu izglītoties par finansēm. Jaunatni jāmāca ar naudu rīkoties atbildīgi, tad mazāk būs tādu gadījumu, kad jauniešiem jābrauc strādāt uz ārzemēm, lai atmaksātu kredītus,” – Andris Siliņš.

„Finanšu izglītība sākas ar skolotāju izglītošanu finanšu jautājumos,” – Kārlis Šadurskis.

„Izglītoties par finansēm nepieciešams gan skolā, gan ģimenē, arī, piemēram, spēlējot spēli Monopols,” – Ivans Klementjevs.

„Izglītoties galvenokārt var skolās, kā arī sekojot līdzi visām ārvalstu tendencēm,” – Jūlija Stepaņenko.

“Mums katram būtu jāpievērš lielāka uzmanība finanšu ziņām. Es regulāri sekoju līdzi valūtas kursam un valūtas svārstībām. Uzskatu, ka ir svarīgi sekot līdzi aktualitātēm, ko darīt ar naudu, kur ieguldīt, kā nepazaudēt līdzekļus. Jāseko līdzi zelta vērtībai, jo zelts ir drošāks par papīru,” – Andris Bērziņš.

“Runājot par finansēm, uzskatu, ka nevajadzētu aizpildīt visas anketas, ko piedāvā bankas un iestādes, kas izpēta finanšu, tēriņu un citus ieradumus. Tas rada nepatiesu priekšstatu, kas ietekmē cilvēku viedokli,” – Artuss Kaimiņš.

“Izglītošanas ziņā primārais cilvēkam ir ekonomiskā domāšana. Būtiski ir saprast, ka nauda nav mērķis, bet līdzeklis. Nauda ir nepieciešama, bet nav primārais līdzeklis pilnvērtīgai dzīvei. Nauda nav jāmīl, bet jāciena! Nauda nav pilnīgs drošības garants! Izglītībai jāveidojas kultūrvidē – cilvēkiem māca, kā naudu pelnīt, bet nemāca to pareizi tērēt,” – Ivars Brīvers.

„Mēs – sabiedrība savas finanšu prasmes veidojam jau no mazām dienām, arī vidusskolas un studiju gados. Ir iespējams apmeklēt dažādus kursus, ko nodrošina nozarē strādājošie uzņēmumi, tāpat, pieejama arī dažāda izglītojošā literatūra. Tikai pašam jāgrib un jāmācās!” – Andris Buiķis.