Konference 2021

Pētniecībā mūsu virzieni – ilgtspēja, sadarbība, inovācijas digitālās transformācijas laikā

 

14. ikgadējā starpaugstskolu zinātniskajā konferencē 14-th Annual Scientific Baltic Business Management Conference, ASBBMC, kas notika 2.jūnijā, Banku augstskola veidoja savu paneļdiskusiju: “Collaboration, Digital Innovation and Sustainability”, lai svētku noskaņojumā, pārrunātu veiksmes stāstus un augstskolas darba rezultātus, ar kuriem varam lepoties. Banku augstskolas rektore Dr.sc.admin., asoc.profesore Līga Peiseniece un prorektors pētniecībā, infrastruktūrā un biznesa attīstības jautājumos Andris Nātriņš akcentēja pētniecības nozīmi studiju procesā un Banku augstskolas kā zinātniskās institūcijas mērķus un perspektīvas.

Pētniecība Banku augstskolā tiek īstenota tādos virzienos kā ilgtspēja, zaļā ekonomika, finanšu tehnoloģijas, finanšu pratība, finanses un tiesības, kiberdrošība, nodokļi un veselības politika. Banku augstskolas pētnieku kodolu veido 14 no 40 Banku augstskolas docētājiem.

Andris Nātriņš, BA prorektors pētniecībā, infrastruktūrā un biznesa attīstības jautājumos: 

Vēlos uzsvērt pētniecības nozīmi augstskolas akadēmiskā potenciāla attīstībā, kā arī partnerības aspektā, īpaši izceļot to, ka pēdējo gadu laikā pašas augstskolas iniciētie iekšējo grantu projekti, dalība Latvijas Zinātnes padomes un starptautiskajās programmās ir radījušas priekšnoteikumus, lai veidotos arvien spēcīgākas pētnieku grupas ar ievērības cienīgu zinātnisko sniegumu. Mēs redzam un novērtējam, ka mūsu augstskolas pētnieki sagatavo katru gadu arvien lielāku zinātnisko publikāciju skaitu, tostarp augstvērtīgos zinātniskajos izdevumos un palielinās arī augstskolas pētnieku citējamības rādītāji. Mūsu izaugsmei svarīgi ir arī pētniecības, attīstības un izstrādes projekti partnerībā ar publiskā un privātā sektora uzņēmumiem un institūcijām. Taču ne mazāk būtiski ir tas, ka Banku augstskolā ir izveidojusies augsta līmeņa pētniecības kultūra, kas aizrauj ne tikai akadēmisko personālu, bet arī doktorantūras, maģistrantūras un arī bakalaura studiju līmeņa studentus – nākamo pētnieku paaudzi.

Konferences dienas kārtībā bija iekļauti ziņojumi, kuros pētnieki pastāstīja par rezultātiem, īstenojot dažādus pētniecības projektus, kā arī par nākotnes iecerēm. Īpašs prieks un lepnums ir par šobrīd īstenotajiem projektiem, kur iesaistīti Banku augstskolas pētnieki un studenti:

  • LZP FLPP COVID-19 ietekme uz ilgtspējīga patēriņa uzvedību un aprites ekonomiku (Nr. lzp-2020/2-0317),
  • LZP FLPP Quadruple Helix koncepts (QHC) kā pamats jaunās paaudzes PPP modelim (Nr. lzp-2020/1-0062),
  • Erasmus+ “Knowledge Alliance of Business idea Assessment: Digital Approach” Projekta numurs:   612542-EPP-1-2019-1-LV-EPPKA2-KA,
  • Erasmus+ “Inclusive Digital ducation – a Tool to Understand Circular Economy” Projekta numurs:   Nr.2020-1-LV01-KA226-HE-094519,
  • Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” projekta ietvaros – „IDEJU VADĪBA”, 1.1.1.2/VIAA/4/20/670,
  • 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” pētniecības pieteikums „Atvērtā inovācija” Nr.1.1.1.2/VIAA/3/19/426,
  • Banku augstskolas pētniecības grantu projektu programmas pētījumi BA 2020/1.

Viens no iespaidīgākajiem un pārdomas rosinošākajiem ziņojumiem bija LU pētnieces, Dr.iur., Prof. S.Osipovas akadēmiskais referāts “Personas brīvības robežas ārkārtas situācijā”.

Banku augstskolas pētniecības projekti tiek īstenoti ciešā augstākās izglītības iestāžu un industrijas sadarbībā, tāpat arī zināšanu pārnesē starptautiskā līmenī. Aizraujošāko jauno zinātnieku vērtējumu saņēma abi Banku augstskolas pētnieki ar saviem pēcdoktorantūras pētījumiem – Ph.D. Didzis Rūtītis un Ph.D. Elīna Miķelsone, savukārt no jaunajiem pētniekiem – pārliecinošā bija doktorante Ilona Platonova. Banku augstskolas profesors Kārlis Ketners dalījās ar pieredzi Valsts pētījuma programmas īstenošanā. Īpašu atzinību pelna Dr.sc.admin. Jekaterīna Kuzmina un lektore, Ph.D. kandidāte Inga Uvarova, kuras demonstrēja veiksmīgu sadarbību ar studentiem. Savus pētniecības rezultātus šajā konferencē prezentēja arī Banku augstskolas studentes Lāsma Zaikovska un Dagnija Roga.

Banku augstskola īsteno Eiropas Savienības Erasmus+ programmas KA2 Zināšanu apvienības projektu, kura mērķis ir izstrādāt jaunu, inovatīvu rīku (uz mākslīgā intelekta bāzes), kurš automatizēti sniegtu uzņēmējdarbības uzsācējiem atbalstu biznesa idejas un biznesa plāna novērtēšanā, kā arī sniegtu rekomendācijas tālākām darbībām. Docents Jānis Hermanis ziņojumā “KABADA project – Business Plan/Idea development and assessment with AI touch” stāstīja par pirmajiem rezultātiem, par to, kā šī rīka izstrāde ir balstīta pētniecībā.

Ar plašu ziņojumu spektru tika pārstāvēts projekts “LZP FLPP “COVID-19 ietekme uz ilgtspējīga patēriņa uzvedību un aprites ekonomiku” (Nr. lzp-2020/2-0317), ko pārstāvēja kolēģi no Latvijas sporta un pedagoģijas akadēmijas, Liepājas uniersitātes un Banku augstskolas, ar sekojošiem ziņojumiem:

  • “Fizisko aktivitāšu loma un mācību paņēmienu izvēle z-paaudzei COVID-19 apstākļos”,
  • “Ceļš no vispārējās sistēmu teorijas pieejas līdz aprites ekonomikas koncepcijai”,
  • “FINANŠU ILGTSPĒJĪBA, PALIELINOT FINANŠU pratību COVID-19 ietekmē”,
  • “Kiberdrošības riski un izaicinājumi attālinātā darbā COVID-19 pandēmijas laikā”,
  • “COVID-19 ietekme uz rūpniecisko patērētāju uzvedību un motivāciju.”

Banku augstskolas absolvente Dr.sc.admin. Natālija Cudečka – Puriņa savā ziņojumā “Covid-19 pandēmijas ietekme uz aprites ekonomikas īstenošanu Eiropas Savienībā”, veiksmīgi savienoja darbu abos Banku augstskolas projektos Erasmus+ “Inclusive Digital Education – a Tool to Understand Circular Economy” un LZP FLPP Quadruple Helix koncepts (QHC) kā pamats jaunās paaudzes PPP modelim.

Dienas kārtībā bija iekļauti ziņojumi, kas atspoguļo sadarbības rezultātus kopā ar Grieķijas, Portugāles, Lietuvas un Ukrainas kolēģiem. Tika uzklausīti ziņojumi par vairākiem ilgtspējīga patēriņa virzieniem, arī tādiem virzieniem kā digitalizācija un kiberdrošības risku mazināšana, “zaļā” uzvedība un aprites ekonomika, veselība un fiziskās aktivitātes, ilgtspējīgas finanses. Covid-19 pandēmija ir veidojusi sociālekonomisko transformāciju ilgtspējības virzienā, izvirzot prioritātes ekoloģijai, sociālajai labklājībai, finanšu ilgtspējai, veselībai un fiziskajai drošībai. Ienākumu zaudēšana, ieguldījumu stratēģijas, digitalizācija, ierobežota kustība un ietaupījumi ir ietekmējuši arī patērētāju attieksmi un uzvedību, mainījuši iepirkšanās un patēriņa paradumus. No otras puses, sociālajai distancei ir dziļa pozitīva ietekme uz mūsu fizisko, garīgo un emocionālo labsajūtu, mudinot cilvēkus mijiedarboties ar dabu. To var izmantot kā labu pamatu, lai turpinātu veicināt mājsaimniecību un cilvēku paradumus, kas veicina vidi, kļūstot par ieradumu un veicinot mūsu cilvēku veselību. Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir nepieciešams sniegt risinājumus, lai apgūtu ekonomiskās pārvaldības prasmes, digitalizētu dokumentus un procesus, izdarītu videi draudzīgas izvēles, sekotu IKT progresa tendencēm.

Konferences dalībnieki ar prieku un lepnumu augstu novērtēja moderno konferences norises digitālo platformu, un šobrīd sākam gatavoties nākamā gada konferencei, lai atkal informētu sabiedrību par savu pētījumu aktualitātēm.