Kopš 2020. gada decembra Banku augstskolā tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu zinātnieku individuālais projekts – pētījums “COVID-19 ietekme uz ilgtspējīga patēriņa uzvedību un aprites ekonomiku” (Nr. lzp-2020/2-0317). Projekta norises laiks 13 mēneši: 2020. gada 1. decembris – 2021. gada 31. decembris, un projekta partneri ir Banku augstskola (kā iesniedzējs), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija un Liepājas Universitāte. Pētniecības projekta noslēguma fāzē 16. decembrī notika konference – vebinārs:  “Ilgtspējīga patēriņš un aprites ekonomika – COVID-19 radītās pārmaiņas, iespējas un izaicinājumi”.

Banku augstskolas rektore dr. Līga Peiseniece, konferenci atklājot, novērtēja pētnieku darbu: 

“Tas ir būtiski mums ikvienam – izprast, kā pēdējo gadu notikumi mainījuši mūsu dzīvi, darba vidi, sabiedrības veselību un kādi pandēmijas radītie izaicinājumi būtu izmantojami kā turpmākās attīstības iespējas. Šīs pētniecības realizācija ir apliecinājums mūsu varēšanai arī sarežģītos apstākļos, un tas ir iespējams tikai labā partnerībā gan starp augstskolām, gan katras augstskolas iekšienē – aktīvi iesaistot  pētniecības darbā arī mūsu studentus. Šis ir bijis mūsu sadarbības gads – 2021. gads pētniecības zīmē.”

Konferences PROGRAMMA: skatīt ŠEIT!

Satversmes tiesas priekšsēdētāja, prof. Dr. iur. Sanita Osipova par pētniecības projektu: 

“Projekta ietvaros tika veikts interdisciplinārs pētījums, kurš ļāva gan definēt ar ilgtspējīgu ekonomiku saistītos jēdzienus, gan noskaidrot, kā šie koncepti tiek izprasti un ieviesti Latvijā. Būtiski, ka tika noskaidrots, kā pieaugot sabiedrībā izpratnei par ilgtspējīgas aprites ekonomiku, ir mainījušies gan ražošanas, gan indivīdu ikdienas paradumi, un salīdzināt Latvijas sasniegumus ar citu Eiropas Savienības valstu sasniegumiem. Ļoti interesanti bija dzirdēt dažādu nozaru zinātnieku atziņas, kas veidoja vispusīgu un pamatotu kopainu par Covid 19 pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu, kas izraisīja būtiskas izmaiņas sabiedrības dzīvē, ietekmi uz ilgtspējīga patēriņa uzvedību un aprites ekonomiku. Pētnieki nonāca pie atziņas, ka daļa notikušo izmaiņu vērtējamas pozitīvi, jo attālinātais darbs citastarp ļauj ietaupīt resursus. Taču vienlaikus, mainoties dažādiem ieradumiem, piemēram, indivīdu ar fiziskām aktivitātēm saistītajiem paradumiem, veidojas arī padraudējumi, kurus savlaicīgi apzinoties, iespējams koriģēt sabiedrības uzvedību, lai atjaunotu labbūtību.”

Pētniecības projektu vada Banku augstskolas profesore, vadībzinātnes doktore Inese Mavļutova, kura noslēguma konference uzsvēra šādas būtiskākās kopīgās atziņas:

• Covid 19 pandēmija ir bijis paātrinošs faktors ekonomikas digitālajai transformācijai,
• jāvērtē izaicinājumi kā iespējas vēsturiskai visas sabiedrības sociālekonomiskai transformācijai,
• būtisks uzdevums ir ilgtspējas mehānismu veidošana visās dzīves jomās,
• katram indivīdam ir vajadzīgs savs rīcības plāns – kā optimizēt patēriņu, veicināt digitālo aprites ekonomiku,
• Latvijā ir plaši pieejami publiskie digitālie pakalpojumi, bet šobrīd atpaliekam no citām Eiropas valstīm, jo vērojama cilvēkresursa neatbilstība, kompetenču trūkums digitālajai transformācijai un nav pietiekamas digitālo tehnoloģiju integrācijas,
• pēdējos gados strauji augusi telekomunikāciju, interneta, dažādu tehnoloģiju izmantošana, tomēr daudziem trūkst nepieciešamo prasmju,
• arī mūsdienīga finanšu pratība prasa digitālo kompetenci, lai varētu veicināt viedus ieguldījumus un atdevi no “zaļajām investīcijām”, attieksme šajā joma ir nogaidoša, kaut uzkrājumi aug,
• mūžizglītība ir atslēga finanšu pratības un labklājības uzlabošanai,
• darba vides maiņa – augs pieprasījums pēc darbiniekiem ar digitālo kompetenci, spēju veikt datu analīzi, komandas darba spējām un vadības prasmi un radošu domāšanu, šādus darbiniekus nekad nevarēs aizstāt robotizācija un mākslīgais intelekts.

Liepājas Universitātes, Aprites ekonomikas centra vadītāja, pētniece Lilita Ābele savā prezentācijā “Aprites ekonomika: iespējas pēc COVID-19” dalījās secinājumos:

• Aprites ekonomikas, zaļās ekonomikas vai bioekonomikas jēdziena izcelsme ir sena, taču īstā sabiedrības transformācija notiek patlaban.
• Mūsu rokās ir izvēle – īstenot “Kovboja ekonomiku” vai “Kosmosa kuģa ekonomiku”, kurā esam vienā kuģī un tepat ir gan resurss, gan saimniekošanas atkritumi, kā to visu turpmāk gudri izmantot?
• Globālā interese par aprites ekonomiku ir datējama apmēram ar 2015. gadu, valstis, kuras ir flagmaņi tās izziņā, ieviešanā – Nīderlande, Somija, Centrāleiropa, Čīle un Ķīna.
• Pandēmija rada vieniem digitālo kompetenču kāpumu, citiem turpretī kritumu, jo pietiekami intensīvi neapgūst jauno, īpaši pietrūkst prasmju datu izmantošanā un analīzē.
• Ir valstis, kurās ¼ nodarbināto jau spēj strādāt attālināti, LV – tikai 4.5%.
• Attālināto darbu var veicināt iespējas, t.sk finanšu iespējas, izveidot piemērotu ergonomisku darba vietu atbilstošos apstākļos, uzņēmumu iekšējās kultūras maiņa – vadītāju spējas vadīt šādu kolektīvu, procesu

Īpašu uzmanību sabiedrības veselības iespējamām problēmām pēc Covid19 pandēmijas un fizisko kustību paradumu/kultūras maiņai bija pievērsuši Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pētnieki. Pieturas punkti dr. Kalvja Čiekura prezentācijā “Ilgtspējīgais patēriņš un fizisko aktivitāšu metodes Z paaudzei”:

• Visiem bijusi mazāka fiziskā noslodze pandēmijas periodā
• Mājsēde ir veicinājusi veselības pasliktināšanos, lielāka ietekme tai bijusi uz sieviešu veselību
• Pasīvais dzīvesveids izraisa dažādu nevēlamu atkarību izplatīšanos
• Tomēr attīstās fizisko aktivitāšu lietotnes internetā, to izmantošana fiziskās aktivitātes veicināšanā

Dr. Jānis Brizga, Biedrības “Zaļā Brīvība” valdes loceklis, LU pētnieks iezīmēja sabiedrības transformācijas perspektīvu “dalīšanās ekonomikas” kontekstā:

• Svarīga ir gan kritiskā masa iedzīvotāju atbastītāju vidū , kuri spēj iekustināt procesa virzību, gan ticība kopējam labumam jau realizācijas gaitā;
• Ir iespējas – interneta pārklājums un tehnoloģiju turpmāka attīstība kopā ar pandēmijas laika vēlmi kontaktēt/tirgoties/ mācīties/ veidot biznesu digitāli, jo nav iespējas klātienē;
• Mums ir labi piemēri kā attīstāmies attālināti: zemnieku tirdziņi on-line, projektu bankas, “Andele -mandele” veida tirdzniecība, Brīvdabas muzeja e-gadatirgus, birojnīcas kā koplietošanas telpas, dalīšanās ar lietotu apģērbu u.c.;
• Sadarbības/dalīšanās ekonomikai ir senas saknes – eBay (1995), Couch Surfing (2001), zemnieku kooperatīvi 19. gs. vai krājaizdevu sabiedrības 20.gs. , šis tradīcijas varam attīstīt un pilnveidot atbilstoši laikmeta garam.

Par  kibertelpu pandēmijas apstākļos prezentācijā “Kiberdrošības riski un izaicinājumi attālinātā darba apstākļo”  runāja Līga Atstāja, Banku augstskolas pētniece:

• Jaunus riskus rada nodarbināto darba paradumu maiņa attālinātajā darbā, palielinās kiberuzbrukumu virsma un šādu uzbrukumu kampaņas
• Darba devēji nav izstrādājuši prasības – kad un kā lietojam darba vajadzībām privātās ierīces.
• Liela daļa darba devēju nav spējīgi nodrošināt pietiekamu tehnoloģisko atbalstu, lai nebūtu jāizmanto privātās ierīces. Pat kā iekšējās saziņas rīki tiek izmantoti privātie kanāli un sociālo tīklu lietotnes.
• Pandēmija bija stresa tests darba devējiem – formāla pieeja mācībām, nav resursu tam, tajā pašā laikā būtisks atbalsts ir IT HelpDesk pieeja, mazāk tiek nodrošināts ergonomisks inventārs (mēbeles), nekompensē elektroenerģijas izmaksas attālinātajā darbā.
• Privātie izaicinājumi – pašdisciplīna, motivācija, laika plānošana un produktivitāte, privātā /darba laika nodalīšana, tas viss ietekmē mentālo pašsajūtu un var radīt jaunus riskus.

Secinājumos par “Vides, sociālās un pārvaldības jomas ieguldījumu nozīmi finansiālās labklājības stiprināšanā” dalījās  Dr. Andris Fomins, Banku augstskolas docents:

• Attieksme, morālās un ētiskās normas pozitīvi ietekmē sociāli atbildīgus ieguldījumus.
• Nepieciešams pilnveidot gan iespējas, gan finanšu pratību, lai tās izmantotu labklājības vairošanai.

Inga Uvarova, Banku augstskolas lektore un projekta pētniece ziņojumā “Aprites ekonomikas principi un ilgtspējīgs patēriņš” un uzsvēra:

Vērtības un attieksme mainās, zaļā domāšana aug spēkā un tai seko rīcība.

Noslēgumā savas atziņas un “ceļa maizi” turpmākai sadarbībai un pētījumiem sniedza Dr. Dzintra Atstāja, Banku augstskolas profesore, Liepājas Universitātes pētniece un šī projekta vadošā pētniece:

Banku augstskola, tās vadība ir darījusi visu, lai pētniecība un zinātne būtu tas virziens, ar kuru mūsu augstskolu atpazītu pasaulē – mums bija ļoti svarīgi tagad nostiprināt prioritāro pētniecības virzienu.

---