Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi (LZP) un Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) no 7. oktobra līdz 10. novembrim organizēja pasākumu ciklu “Pieslēdzies zinātnei!”, kurā aicināja sabiedrību uzzināt vairāk par Latvijā veiktajiem pētījumiem dažādās zinātnes nozarēs, uzsverot zinātnieku darbu un zinātnes sasniegumu nozīmi zināšanu sabiedrības veidošanā. 26. oktobrī un 2. novembrī ar saviem pētījumiem sabiedrību iepazīstināja zinātnieki, kuru uzmanības fokusā ir izglītība, veselība, tiesiskums, iekļaušana, finanšu drošība, modernā medicīna un veselības aprūpe, valoda un kultūra.
Tiešsaistes pasākumā “Pieslēdzies zinātnei!” 26. oktobrī Banku augstskolu pārstāvēja profesore Inese Mavļutova ar prezentāciju: “Digitalizācija un ilgtspējīga patēriņa uzvedības maiņa COVID-19 izraisītās krīzes ietekmē.” Vadībzinātnes doktore, prof. Inese Mavļutova Banku augstskolā vada LZP Fundamentālo un lietišķo pētījumu zinātnieka individuālo projektu (FLPP) “COVID-19 ietekme uz ilgtspējīga patēriņa uzvedību un aprites ekonomiku’’ (Nr. lzp-2020/2-0317).
Stāsta Inese Mavļutova:
“Covid-19 izraisītā globālā pandēmija ir radījusi nepieredzētus izaicinājumus kopējā ekonomikas un finanšu sistēmā. Līdz šim veiksmīgiem uzņēmējdarbības modeļiem šis ir bijis pārbaudes laiks – saprast, vai tie turpmāk būs ilgtspējīgi, izmantojot esošās struktūras un darbības mehānismus. Digitālā transformācija ir visaptveroša un tā pieprasa pārmaiņas līdzšinējā uzņēmējdarbības plānošanas procesā, arī mūsu ierastajā dzīvesveidā. Ne velti Eiropas Savienībā ir atjaunināta politikas iniciatīva – Digitālās izglītības rīcības plāns (2021.–2027.), lai atbalstītu ES dalībvalstu izglītības un tālākmācības sistēmu ilgtspējīgu un efektīvu pielāgošanu digitālajam laikmetam. Digitalizācija tagad ir svarīgākā tehnoloģiskā tendence mūsdienās, kas maina mūs visus. Tā rada jaunas iespējas, sniedz zināmus ieguvumus, tomēr visaptveroša sabiedrības digitālā transformācija prasa vērienīgus ieguldījumus, tā ir lielas izmaksas attīstības vārdā.”
I. Mavļutovas prezentācijas ieraksts “Pieslēdzies zinātnei!” 26.10.2021: https://youtu.be/vMAUc21pS7U
Pilnais ieraksts: facebook.com/Zinatnespadome/videos/
Attēls no I.Mavļutovas prezentācijas
Pandēmija arī kā kopējā vides problēma maina sabiedrības izglītības, ekonomikas un biznesa procesus. Aktuāla ir sociālekonomiskā transformāciju uz ilgtspējību visās jomās – ekoloģijā, fiziskajā labklājībā un finansiālajā drošībā. Pandēmijas laika sociālās nošķiršanas normas un valstu piemērotie ierobežojumi veicina digitālo tehnoloģiju izmantošanu, taču cilvēkiem nākas pielāgoties jauniem darba un dzīves apstākļiem, kas nav parasts uzdevums, ņemot vērā ienākumu līmeņa atšķirības, darba vides kvalitāti, reģionu tehnoloģiskās izaugsmes nevienmērību, nepieciešamās izglītības trūkumu jaunajiem darba risinājumiem un citus jautājumus.
Attēls no I.Mavļutovas prezentācijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība pieprasa noteiktas darbinieka kompetences, jaunas iemaņas un prasmes, piemēram, datu analīzi, kiberdrošību un darbu ar virtuālajiem asistentiem, bet arī rūpes par savu veselību – fizisko un psiholoģisko labsajūtu, labbūtību kopumā finansiālā drošībā.
I. Mavļutova:
“Finanšu pratības un sabiedrības labklājības līmenis Latvijā ir nepietiekams. Kad ekonomiskie rādītāji atkal sāks augt un dzīves līmenis uzlabosies, dažādi finanšu instrumenti un pakalpojumi, tostarp ieguldījumi kļūs sabiedrībai nozīmīgāki. Ir vajadzīgi ilgtermiņa pasākumi digitālo prasmju attīstīšanā, jo īpaši mūžizglītībā. Brīvo naudas līdzekļu apjoms ir palielinājies pēdējā gada laikā, tomēr neskaidrās situācijas ietekmē iedzīvotāji vairāk izvēlas uzkrāt savus brīvos naudas līdzekļus, nekā investēt un pelnīt. Mūsu respondenti izvēlas uzkrāt savus brīvos naudas līdzekļus ilgtermiņa problēmu prevencijai – neparedzētiem tēriņiem, darba zaudējumiem un lielu izmaksu finansēšanai. Veiktās aptaujas rāda – jo augstāk respondents novērtē izmaiņas viņa digitālajās un finanšu prasmēs, jo vairāk ir ieinteresēts ieguldīt ilgtspējīgā attīstībā, videi draudzīgos uzņēmumos un vairāk atbalsta zaļo domāšanu.”
Kopumā iedzīvotāju vēlme investēt vides un sociālajā jomā ir samērā augsta, tomēr bieži tie izvēlas investīciju augstāku atdevi, nevis globālo problēmu risināšanu. Mākslīgā intelekta un robotikas attīstība radīs augstas kvalifikācijas darba vietas, tāpēc ir nepieciešama jauna kultūra un izglītības sistēma, kas veicina
mūžizglītību. Izņēmums šajā ziņā ir t.s. Z paaudze jeb “digitālie“ iedzīvotāji, kuriem teju nav atmiņas par pasauli, kāda tā bija pirms viedtālruņiem un citām tehnoloģiskajām ierīcēm. Dabiskās IT iemaņas šai paaudzei dod papildu iespējas uzņēmējdarbības sākšanai jaunībā, turklāt, neizejot no sava mājokļa. Domājams, ka pēckrīzes laikmetā būs pieprasīts cilvēks ar daudzpusīgām interesēm un zināšanām. Aktuāla ir četru galveno darba prasmju apvienošana: digitālo tehnoloģiju, datu analīzes, uzņēmējdarbības vadības un radošās prasmes.
Vairāk par LZP pasākumu: https://ej.uz/piesledzieszinatnei
Par Banku augstskolā aktuālo pētniecību: ba.lv/petnieciba-musu-virzieni-ilgtspeja-sadarbiba-inovacijas-digitalas-tranformacijas-laika/
Banku augstskolā tiek īstenots LZP Fundamentālo un lietišķo pētījumu zinātnieka individuālais projekts (FLPP) “COVID-19 ietekme uz ilgtspējīga patēriņa uzvedību un aprites ekonomiku’’ (Nr. lzp-2020/2-0317).
