Kāda ir personāla vadītāja loma uzņēmumā? Kādas ir biežāk lietotās vadītāju atlases metodes? Cik liela loma ir arodbiedrībām uzņēmumos? Uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem 2015.gada 28.maijā Banku augstskolā atbildes sniedza CRANET pētījuma organizatores Latvijā – Līga Peiseniece (Dr. sc.admin., Banku augstskolas studiju prorektore, asociētā profesore) un Iveta Ozoliņa – Ozola (Mg.oec, Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūta lektore), prezentējot pētījuma „CRANET pētījums: cilvēkresursu vadīšanas prakse Latvijas lielajos uzņēmumos” rezultātus. 2014. un 2015. gadā pirmo reizi Latvijā tika veikts CRANET pētījums par cilvēkresursu vadīšanas praksi uzņēmumos, kuros strādā vairāk nekā 200 darbinieki. Uz prezentāciju bija ieradušies 38 dažādu uzņēmumu personāla vadītāji, lai noskaidrotu, kā strādā Latvijas lielo uzņēmumu Personāla daļas.
CRANET pētījums ir starptautisks cilvēkresursu vadīšanas pētījums, kurš vienlaicīgi tiek veikts 40 valstu lielajos uzņēmumos un šie pētījuma rezultāti ir nozīmīgi cilvēkresursu vadīšanas attīstībai pasaulē, kā arī lai veiktu dažādu valstu cilvēkresursu vadīšanas prakses salīdzināšanu. Pētījums tiek veikts pētniecības organizācijas CRANET ietvaros, kurā darbojas 40 valstu biznesa skolas, universitātes un pētniecības centri, kas ir ieinteresēti cilvēkresursu vadīšanas attīstībā (www.cranet.org). Cranet pētījumi tiek veikti kopš 1989.gada.
Cranet organizācijas biedri ir augstskolas no Austrālijas, Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Kipras, Čehijas, Igaunijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Islandes, Izraēlas, Japānas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Filipīnām, Krievijas, Serbijas, Slovākijas, Slovēnijas, Dienvidāfrikas, Zviedrijas, Šveices, Nīderlandes, Taivānas, Lielbritānijas, Urugvajas, Amerikas Savienotajām Valstīm.
Cranet pētījums visās valstīs, kurās darbojas Cranet koordinatori, tiek veikts pēc vienotas metodikas, izmantojot vienu un to pašu aptaujas anketu. Anketā iekļauti kopumā 84 jautājumi, lai raksturotu gan uzņēmumu cilvēkresursu vadīšanas funkcijas, pašu uzņēmumu un respondentus, kas snieguši atbildes. Anketas jautājumi 7 sadalīti grupās: cilvēkresursu vadīšanas darbības organizācijā, cilvēkresursu pārvaldība, nodarbināto attīstība, alga un labumi, nodarbināto attiecības un komunikācija, informācija par uzņēmumu, personiskā informācija.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot cilvēkresursu vadīšanas tendences lielajos uzņēmumos dažādās valstīs un veikt salīdzinošo analīzi pa valstu grupām, piemēram cilvēkresursu vadīšanas prakse Baltijas valstīs: kopīgais un atšķirīgais. Pētījums ir noderīgs ne tikai pētniecībai, bet arī uzņēmumiem praktiskai darbībai, lai uzzinātu cilvēkresursu vadīšanas tendences, uzzinātu jaunākās pieejas un izvērtētu ieviest jaunu praksi uzņēmumos.
Latvijā pētījumu kopīgi veica Banku augstskolas un Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūta pasniedzēji un studenti. Šāda sadarbība cilvēkresursu vadīšanas izpētē uzskatāma par unikālu, jo pirmo reizi sadarbojoties divām konkurējošām izglītības iestādēm, tika iegūts vēlamais rezultāts – aptaujāts liels skaits lielo uzņēmumu un iegūts priekšstats par cilvēkresursu vadīšanas tendencēm Latvijas lielajos uzņēmumos.
Aptaujas dati tika iegūti, sazinoties ar uzņēmumiem un elektroniski nosūtot aptaujas anketas, klātienē intervējot personāla vadītājus, kā arī saņemot elektroniski aizpildītas aptaujas anketas.
Liela pateicība pienākas 67 Latvijas lielajiem uzņēmumiem, kuri piedalījās pētījumā, atbildēja uz daudzajiem aptaujas jautājumiem un sniedza savu ieguldījumi cilvēkresursu vadīšanas prakses izpētē Latvijā, kā arī visiem Banku augstskolas un Rīgas Tehniskās universitātes studentiem, kuri piedalījās aptaujas datu vākšanā.
Ikvienam interesentam ir iespēja iegūt pilnu pētījumu rezultātu apkopojumu, rakstot uz e-pastu liga.peiseniece@ba.lv.