Ikgadējā zinātniskā Baltijas biznesa menedžmenta konference (ASBBMC 2016) “Biznesa ilgtspējas izaicinājumi digitālajā laikmetā”

25.04.2016.

Šī gada 21. – 22. aprīlī Banku augstskolā notika Banku augstskolas, RISEBA, sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu rīkotā Ikgadējā zinātniskā Baltijas biznesa menedžmenta konference (ASBBMC 2016)  “Biznesa ilgtspējas izaicinājumi digitālajā laikmetā”.

Apzīmējums digitālais laikmets visprecīzāk raksturo notiekošo pārmaiņu virzību  ekonomikā, sadzīvē vai kultūrā – jebkurā sabiedrības dzīves jomā globālā mērogā. Likumsakarīgi, ka gandrīz jebkuru biznesa procesu izpratnei ir nepieciešams apjēgt ar tiem ciešā kopsakarā esošos digitālās saimes fenomenus, kurus atpazīstam ar jēdzieniem, to saīsinājumiem, simboliem vai vārdu daļu, kā IT, kiber- (drošība), virtuāls, e- komercija u.c.

Konferencē par biznesa ilgtspēju digitālajā laikmetā tika diskutēt  gan par iespējām, gan riskiem, kas izriet no norisēm kibervidē un e-risinājumu ieviešanas klientu apkalpošanā un uzņēmumu iekšējos procesos, par pārmaiņām finanšu institūciju biznesa modeļos, iespējām uzsācējuzņēmumiem ar inovatīviem risinājumiem iekarot globālos tirgus un citām tēmām un problēmām.

Konferenci ievadīja plenārsesija, kura tika translēta tiešraidē internetā: https://www.youtube.com/watch?v=AERbAQEDYew&feature=youtu.be.  Plenārsesijas norisi vadīja DNB bank ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, bet ar priekšlasījumiem uzstājās profesors Dons Ross (Keiptaunas Universitāte, Džordžijas Pavalsts Universitāte Atlantā), Latvijas Republikas prezidenta padomnieks Jānis Kažociņš un Swedbank Baltijas Klientu apkalpošanas kanālu kompetences centra vadītājs Ģirts Bērziņš.

Kā uzsver konferences organizators, Banku augstskolas pētniecības direktors Andris Nātriņš, tad konferences uzrunās, galveno referentu ziņojumos, apaļā galda diskusijā, kā arī Latvijas un ārvalstu pētnieku zinātniskajos referātos paralēlajās sesijās tika vispusīgi un daudzveidīgi analizēti digitālā laikmeta radīto iespēju un risku aspekti, kas ietekmē ne tikai biznesa vidi, bet sabiedrības dzīvi visplašākajās izpausmēs.  Digitalizācija aptver tik plašu ikdienas procesu spektru, ka var apgalvot, ka gan Latvijā, gan ikvienā citā valstī pasaulē tieši e-vidē darbojoties, šobrīd tiek pieņemti cilvēkiem, uzņēmumiem vai institūcijām izšķiroši lēmumi. Biznesa kontekstā tie aptver uzņēmumu ārējo un iekšējo procesu vadību, dažbrīd radot iemeslu gan jauna uzņēmuma tapšanai, gan tieši pretēji – darbības pārtraukšanai, nespējot tiem pielāgoties. Vienlaikus ir jāuzsver, ka šo procesu mērogs un tempi rada arī īpašus digitālā laikmeta fenomenus (piemēram, lielie dati, lietu internets u.c.), kuru globālais raksturs un specifika, tāpat rada arvien jaunus izaicinājumus. Likumsakarīgi, ka tas uzliek pienākumus arī dažādu disciplīnu pētniekiem ciešā sasaistē ar industriju pārstāvjiem ne tikai saprast digitalizāciju, bet veidot teorētiskas iestrādes, kas būtu izmantojamas jaunu platformu veidošanai e-vidē produktu piedāvājumā, klientu apkalpošanā, uzņēmumu iekšējā komunikācijā, finanšu un risku vadībā u.c. uzņēmumiem nozīmīgās jomās.

Foto no konferences – https://www.flickr.com/photos/bankuaugstskola/albums/72157667357497526

Konferences atklāšanas un plenārsesijas ieraksts – http://asbbmc.eu/

Saistītas ziņas