18. jūnijā Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā telpās Berga bazārā tika organizēta diskusija par jau paveikto un plāniem Banku augstskolas pētniecības granta 2019/1 “APRITES EKONOMIKAS BIZNESA MODEĻU UN PROJEKTU PĀRVALDĪBA LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBĀ” īstenošanā.

Lai nodrošinātu uz pētniecību balstītu studiju procesu, Banku augstskolā tiek īstenoti pētniecības grantu konkursi. Banku augstskolas Ilgtspējas un efektivitātes laboratorija īsteno Banku augstskolas pētniecības grantu 2018/1 “Aprites ekonomikas perspektīvas Baltijas valstīs”. Pētījuma mērķis ir pamatot aprites ekonomikas virzienu perspektīvas Baltijas valstīs. Mērķa sasniegšanai izvirzīti uzdevumi:

1) apkopot esošo pieredzi bioekonomikā, aprites ekonomikā un zaļajā ekonomikā;

2) veikt gadījumu analīzi par aprites ekonomikas biznesa modeļiem un to ekonomiskajiem ieguvumiem;

3) apkopot ieinteresēto pušu viedokļus par iespējamiem sadarbības un atbalsta mehānismiem, lai veicinātu resursu apriti tautsaimniecībā;

4) noskaidrot nozaru perspektīvas un salīdzināt situāciju Baltijas valstīs;

Diskusijas laikā apstiprinājās tēmas aktualitāte, kas projekta dalībniekus nākotnē motivēs iesaistīties dažādos projektos un pasākumos, lai par to informētu plašāku auditoriju, jo tieši diskusijās tiek gūts visplašākais ieskats tēmā, problēmā un to risinājumos. Diskusijas dalībnieki, Banku augstskolas studenti, akadēmiskais un pētnieciskais personāls, Valsts pārvaldes un NVO pārstāji secināja, ka vērtīga un nozīmīga ir sadarbība gan pētniecībā, gan praktisko piemēru atrašanā un popularizēšanā. Sabiedrības informēšanā un jautājuma popularizēšanā, kā ierosinājums tika minēta grāmata latviešu valodā par aprites ekonomiku, kurā parādīti praktiski piemēri un vienkāršā valodā ar vizualizācijām skaidroti pamattermini. Tāda būtu noderīga gan uzņēmējiem, gan skolēniem, studentiem un skolotājiem.

Diskusijā radās ideja kā veicināt industriālo simbiozi jeb, kad viens uzņēmums nodod savus atkritumus citam uzņēmumam kā izejvielu – “atkritumu datu bāzi”, kur uzņēmēji var publicēt savus saražoto atkritumu sarakstu, lai citi uzņēmumi redz un var atrast sev nepieciešamās izejvielas.

Informāciju sagatavoja, foto: Māra Strokša