Šogad Banku augstskolas ikgadējais studējošo prakses un karjeras veicināšanas pasākums tiešsaistes KARJERAS DIENAS notika 8. un 9. februārī, un jau otro gadu tās tika īstenotas pilnībā attālināti – Zoom vidē.

Šā gada digitālajās KARJERAS DIENĀS 2022 savas prezentācijas sniedza jau 29 Latvijas uzņēmumi un organizācijas (iepriekš – 22).

Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece:

“Banku augstskola augstu vērtē KARJERAS DIENU dalībniekus – uzņēmumus, kuri ir gatavi strādāt ar jauniešiem ilgtermiņā, iepazīstinot ar uzņēmuma darbību, organizācijas kultūru un attīstības perspektīvu. Uzņēmumi tādā veidā rūpējas arī par savu tēlu, ir gatavi par to stāstīt plašai auditorijai un labās ziņas iet tālāk.”

Vairāk par dalībniekiem: Karjeras dienas 2022 Banku augstskolā

Kopā digitālajām KARJERAS DIENĀM 2022 bija reģistrējušies 294 dalībnieki, no kuriem 50 bija Banku augstskolas studenti, bet 244 bija ārējā auditorija – skolēni, citu augstskolu studenti, BA absolventi, karjeras konsultanti un skolotāji no dažādām Latvijas skolām. Maksimālais vienlaikus pieslēgušos ārējo lietotāju skaits 8. februārī bija 128 dalībnieki, bet 9. februārī – 103 dalībnieki. Tādējādi Banku augstskolas KARJERAS DIENAS kļūst arvien populārākas Latvijas jauniešu vidū, ar katru gadu palielinot savu sekotāju skaitu.

Pirmās dienas noslēgumā pēc darba devēju prezentācijām – stāsts par uzņēmumu un tā piedāvātajām prakses un karjeras iespējām studējošajiem, sarunas turpinājās apaļā galda diskusijā “Digitālās transformācijas un ilgtspējas ietekme uz talantu vadību”, kurā piedalījās darba devēji, BA akadēmiskais personāls un pasākuma organizētāji.

Atbildot uz jautājumu – Ko mūsdienīgs darba devējs sagaida no augstskolas studentiem, mūsu absolventiem? – Banku augstskolas studiju prorektore Biruta Dzērve dalījās savās pārdomās:

“Mēs sadzirdējām šajās divās dienās, ka daudzās darba situācijās joprojām ļoti svarīga ir kritiskā domāšana un spēja risināt problēmas, redzot kopsakarības. Tam mums ir nepieciešama elastība pieejā, un, protams, empātija, emocionālā inteliģence un spēja ieklausīties citu viedokļos, lai pārņemtu noderīgu pieredzi. Analīze un izvērtēšanas iemaņas, arī spēja saredzēt detaļas un nianses, kas ietekmē kāda lēmuma pieņemšanu. Tālāk jau seko katra paša komunikācijas prasmes un paškontrole saziņā ar dažādiem ļaudīm. Šī personības attīstības perspektīva arvien iet līdztekus mūsdienīgām tehnoloģiju prasmēm, t.sk. datu vizualizācijai un citiem jauninājumiem šajā jomā.”

Bakalaura studiju programmas “Biznesa procesu vadība” direktore Lilita Sparāne uzsvēra:

“KARJERAS DIENAS ir īpaša iespēja gan studentiem, gan docētājiem tieši no darba tirgus pārstāvjiem sadzirdēt to, kas ir aktuāls, kādas kompetences un prasmes tiek sagaidītas no studentiem kā nākotnes darba ņēmējiem. Nozīmīgi ir veidot vienotu izpratni par to, ka ne tikai vadīšanas spējas ir svarīgas, bet arī darbs komandās, spēja risināt sarežģītus problēmjautājumus, iemācīties izstrādāt un novadīt dažāda satura un līmeņa projektus, pielietojot gan tehnoloģisko rīkus, gan dažādas procesu vadības metodes. Studentiem šādas tikšanās paver iespēju pašiem iztaujāt darba devēju pārstāvjus un izvērtēt savas vēlmes, balstoties reālajā situācijā.”

Kopumā KARJERAS DIENU 2022 diskusijas secinājumi un ieteikumi aptvēra šādas jomas:

• Ilgtspējas koncepcija maina mūsu pasaules uztveri. Līdztekus mainās arī personālvadības mērķi – ilgtspējīgs darbinieks un viņa optimālais sniegums, ņemot vērā arī pieaugošo procesu robotizāciju un mākslīga intelekta ietekmi.
• Arvien svarīgāka kļūst datu pratība jeb datos balstītu lēmumu pieņemšana (analīze, secinājumu piemērošana biznesa modelim, viegli uztverami stāsti un diskusijas par datiem un vizualizācijas metodēm).
• Jāattīsta un jātrenē spēja risināt kompleksas situācijas, aptvert vairākas dimensijas un rast atbilstošākos risinājumus, t.sk. komandas ietvarā.
• Nākotnes prasme – partneru vadība (partnership management jeb coopetition) – atrast sadarbības un sinerģijas punktus konkurences vidē.
• Nepieciešams definēt, kas ir labā prakse, uzvedības normas, strādājot attālināti. Vai mums nepieciešama kopīga digitālā ētika?
• Digitalās transformācijas vēstures fiksēšana kopīgai izpratnei – kā bija pirms tam? kas ir noticis ar mums pēdējos gados? kas sagaidāms turpmāk?
• Nākotnes kompetenču noteikšana personības attīstības kontekstā. Biznesa problemātikas risinājumi iespējami aktuālajā augstskolas pētniecības darbā.