No 2020. gada decembra līdz 2021.gada 31.decembrim (projekta norises laiks: 13 mēneši), Banku augstskolā tika īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu zinātnieku individuālais projekts – pētījums “COVID-19 ietekme uz ilgtspējīga patēriņa uzvedību un aprites ekonomiku”. Projekta vadītāja – Banku augstskolas ekonomikas un finanšu departamenta profesore Dr. Inese Mavļutova. Pandēmija ir parādījusi, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir nepieciešama palīdzība, lai finanšu vadība un digitālās prasmes būtu dabai draudzīgas un sekotu globālajiem trendiem, ko veicina zinātniski tehniskais progress. Pamatojoties uz jaunākajām zinātnes atziņām un starptautisko pieredzi, projekts plāno radīt digitālo platformu, kas popularizētu SME apmācības un iedzīvotāju zināšanas finanšu pratībā, ESG un taupības ekonomikā, kas gudri optimizē visu pieejamo resursu izmantošanu, dokumentu drošību digitālajā vidē un citus jautājumus Projekta rezultāti veicinās iedzīvotāju finansiālo ilgtspēju, veselību un finansiālo labklājību, drošību un digitālo noturību, jo īpaši aprites ekonomiku un sabiedrības ilgtspējīgu attīstību kopumā. Pētniecības projekts īstenots sadarbībā ar partneriem: Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmija un Liepājas Universitāte, Fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLPP) projekta ietvaros Nr. lzp-2020 / 2-0317 un līdzfinansē Latvijas Zinātnes padome.
Šobrīd projekts ir saņēmis augstu novērtējumu no starptautiskās ekspertu grupas:
Šī pētniecības projekta mērķis bija gūt ieskatu saistībā starp Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem un izmaiņām uzvedībā un attieksmē, attiecībā uz saprotošu un atbildīgu patēriņu, pietiekamību un aprites ekonomiku ikdienas uzvedībā, finanšu apritē, veselībā un labklājībā, drošībā un digitālajā noturībā. Lai sasniegtu šo mērķi, šis pētniecības projekts tika īstenots daudznozaru vidē, kurā apvienotas 4 svarīgas jomas:
- Atbildīgs un saprātīgs patēriņš, pieņemot aprites vērtības un veicinot efektivitātes stratēģiju;
- Pietiekamība un aprites ekonomikas principi ikdienas dzīvē;
- Personīgā finansiālā ilgtspēja un finanšu pratība;
- Veselīgs dzīvesveids, fiziskā labsajūta un drošība, ievērojot ilgtspēju.
Iesniegtie apliecinājumi (zinātnisko rakstu saraksts, dalība publicitātes pasākumos utt.) pietiekami pierāda, ka visi projekta uzdevumi ir izpildīti un projekta mērķis ir sasniegts. Par projekta pievienoto vērtību labāk stāsta skaitļi: cik daudz lūgumu atbildēt uz jautājumiem tika nosūtīti, lai uzzinātu interesējošo līmeni par tēmu no auditorijas/interesentiem
Pētījumos izmantotās metodes ir mūsdienīgas, labi pielāgotas un efektīvas. šī projekta laikā atklājās konkrētie dati un secinājumi, kas saistīti ar Latvijas ekonomisko, sociālo un politisko situāciju. Iegūtie rezultāti nodrošina lielisku pamatu lēmumu pieņēmējiem, pētījumu tendenču izstrādātājiem un studiju/profesionālās apmācības programmas/kursu veidotājiem.
Projekta īstenotāji savus ar projektu saistītos zinātniskos rezultātus prezentēja 12 zinātniski recenzētās publikācijās, 5 MSc disertācijās un vairāk nekā 15 prezentācijās zinātniskajās konferencēs. Tām bija ievērojama pievienotā vērtība 2 doktora grāda disertācijām., turklāt pētījumu rezultātu prezentēšana starptautiskās zinātniskās konferencēs ļāva plašāk atpazīt pētījumu rezultātus un izveidot jaunas pētniecības partnerības Latvijas līmenī, kā arī ar citām valstīm starptautiskā līmenī. Projekta rezultāti tika plaši izplatīti dažādās diskusijās ar citiem pētniekiem, izstrādājot jaunus kursus, aktualizējot studiju kursus, kā arī veidojot tiešsaistes tīmekļa seminārus plašākai sabiedrībai. Jāuzsver arī tas, ka rezultāti kalpoja par pamatu pamatprogrammas “Horizon 2020” projekta konsorciju izveidei.
Pētniecības rezultātie ir praktiskā ietekme, tas ļāva plašāk informēt sabiedrību un konkrētas sabiedrības grupas par ilgtspējīga patēriņa, finanšu ilgtspējas, garīgās un fiziskās veselības, kā arī digitālās noturības nozīmi Covid-19 pandēmijas laikā. Iesaistīto pētnieku pētnieciskā kapacitāte ir ievērojami uzlabojusies. Pētnieki ir uzlabojuši sadarbības prasmes, lai strādātu pētniecības grupās vietējā un starpvalstu līmenī, apguvuši un praktiski pārbaudījuši dažādus jaunus pētniecības rīkus un programmatūru.
Augsti kvalificētu pētnieku sadarbība un viņu dažādā konferenču pieredze radīja labu atmosfēru, lai izceltu visus pētnieku grupas rezultātus augstākā līmenī.
Prof. Dr. I. Mavļutova:
“ Finanšu pratības un sabiedrības labklājības līmenis Latvijā ir nepietiekams. Kad ekonomiskie rādītāji atkal sāks augt un dzīves līmenis uzlabosies, dažādi finanšu instrumenti un pakalpojumi, tostarp ieguldījumi kļūs sabiedrībai nozīmīgāki. Ir vajadzīgi ilgtermiņa pasākumi digitālo prasmju attīstīšanā, jo īpaši mūžizglītībā. Brīvo naudas līdzekļu apjoms ir palielinājies pēdējā gada laikā, tomēr neskaidrās situācijas ietekmē iedzīvotāji vairāk izvēlas uzkrāt savus brīvos naudas līdzekļus, nekā investēt un pelnīt. Iedzīvotāji izvēlas uzkrāt savus brīvos naudas līdzekļus ilgtermiņa problēmu prevencijai – neparedzētiem tēriņiem, darba zaudējumiem un lielu izmaksu finansēšanai. Veiktās aptaujas rāda – jo augstāk respondents novērtē izmaiņas viņa digitālajās un finanšu prasmēs, jo vairāk ir ieinteresēts ieguldīt ilgtspējīgā attīstībā, videi draudzīgos uzņēmumos un vairāk atbalsta zaļo domāšanu.”
