Džons Dudovskis (John Dudovskiy), grāmatas “The Ultimate Guide to Writing a Dissertation in Business Studies: A Step-by-Step Assistance” (“Ceļvedis disertācijas rakstīšanai biznesa studijās:  palīdzība soli pa solim”) autors jau 2014.gadā atzina, ka pēdējās divās desmitgadēs ir novērotas darba rakstura izmaiņas vairāku iemeslu dēļ, kā, piemēram, konkurences līmeņa pieaugums darba tirgū, informācijas tehnoloģiju attīstība, pieaugošie globalizācijas spēki un daži demogrāfisko izmaiņu aspekti. Alternatīva darba modeļi, piemēram, nepilna laika darbs, elastīga nodarbinātība, darbs pa telefonu u.c. norāda uz vissvarīgākajām izmaiņām darba raksturā 21.gadsimtā. Attālinātais darbs, kas Latvijā tika ieviests 2020.gada pavasarī, ir tikai viena no jaunajām, digitalizācijas ietekmē radītajām  nodarbinātības formām, kura, visticamāk, aizvien vairāk ienāks un nostiprināsies darba tirgū.

Negaidīti uznākusī krīze apliecināja, ka gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem ir jābūt gataviem strauji pārorientēties un, ievērojot režīmu #paliecmājās, spēt veikt savus tiešos darba pienākumus attālināti, izmantojot digitālos risinājumus e-vidē.

Autorei kā Banku augstskolas mārketinga speciālistei un personai, kas gadiem ir bijusi saistīta ar studiju procesa jautājumiem, ikdienā ir interesanti vērot, kā šajā augstskolā tiek ieviestas un jau veiksmīgi īstenotas hibrīda studijas. Ciešā saikne ar kultūras un teātra mākslas pasauli iedvesmoja salīdzināt augstākās izglītības un kultūras iestādes, jo nevar noliegt, ka gan augstskolas, gan teātri vai koncertzāles ir tikpat nopietni spēlētāji darba tirgū kā jebkurš cits uzņēmums. Abu nozaru iestādēs ir gan iekšējie klienti (darbinieki), gan lielā daudzumā ārējie klienti (studenti, skatītāji), kas saņem piedāvātos konkrēto iestāžu pakalpojumus.

Pandēmijas izraisītais ārkārtas stāvoklis veicināja kultūrpolitikas izmaiņas studējošo ikdienas dzīvē. Ja līdz šim noteiktās dienās / vakaros un noteiktos laikos vajadzēja sevi mobilizēt, atliekot jebkuras citas darīšanas, lai savlaicīgi ierastos augstskolā uz nodarbībām, tagad iestājās nosacīti brīvāks periods. Viss, kas nepieciešams – interneta pieslēgums, atsevišķos gadījumos – ieslēgta kamera, un no jebkuras vietas var piedalīties studiju procesā. Pat nav nozīmes, vai tajā mirklī esi devies pārdomu pilnā pastaigā pa mežu, ievērojot sociālo distancēšanos, vai gatavo vakariņas savai ģimenei. Studentiem lielā mērā raksturīga apbrīnojama spēja kavēt lekciju sākumu vai pat vispār neierasties uz nodarbībām. Šis laiks pierādīja, ka tad, ja par studijām ir patiesa interese, arī studentu iesaistīšanās kļūst pamanāmāka.

Paralēli darbam Banku augstskolā autore, studējot  Teātra zinātni LU maģistrantūrā, ar prieku novēroja, ka gandrīz visi kursabiedri ir pieslēgušies Zoom sesijai, ko diemžēl nevarēja teikt par rudens semestri, kad auditorijā citreiz bija ieradušies vien daži studējošie, jo neatliekamās darīšanas, pat zinot studiju procesa grafika nepielūdzamību, nebija iespējams atcelt. Arī uzdotie mājas, grupu un noslēguma darbi tika izpildīti daudz ātrāk un kvalitatīvāk, jo, pirmkārt, ieekonomējās laiks braucienam no mājām vai darbavietas uz augstskolu, ko varēja veltīt dažādo patstāvīgo darbu izpildei, otrkārt – bija nepieciešama lielāka patstāvība, apgūstot mācību vielu. Šajā ziņā ne tik pozitīvā situācijā nokļuva studenti, kuri zaudēja darbavietas un iztikas līdzekļus vai vienkārši nespēja iegūt nepieciešamo informāciju online datu bāzēs bakalaura / maģistra darba izstrādei, līdz ar to augstskolas pabeigšana tika atlikta uz vēlāku laiku.

Daudzas universitātes (tostarp Oksforda un Kembridža) ir paziņojušas, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ vasaras eksāmeni tiks aizstāti ar tiešsaistes vērtējumiem. Oksforda koledžas mājas lapā var atrast apkopotos attālināto mācību plusus un mīnusus, kas lielā mērā atbilst arī Latvijas augstskolās studējošajiem. Pie pozitīvajām lietām ir norādīts elastīgums, mazāks stresa un trauksmes līmenis, kā arī naudas izdevumu samazināšanās, komfortabla vide studijām. Tāpat ir uzsvērts, ka studējošais kļūst tehniski izglītotāks un videi draudzīgāks (piem., neizmanto automašīnu, lai nokļūtu uz augstskolu, kā arī nav nepieciešams izdrukāt kādus lekciju pierakstus, jo visu skatās tiešsaistē). Savukārt kā negatīvs faktors ir nosaukts fiziskas mijiedarbības trūkums, studijas noris pārāk relaksētā vidē, netiek izmantotas sociālās komunikācijas prasmes un iespējamas tehniskas kļūdas (piemēram, var pazust interneta pieslēgums). Bet pats galvenais mīnuss – ikvienam nepieciešams sevi disciplinēt.

Šajā aspektā var saskatīt paralēles ar kultūras dzīvi. Tā, piemēram, Antonijs Rains (Anthony Rhine) 2018.gadā izdotajā grāmatā “Theatre Management: Arts Leadership for the 21st Century” (“Teātra vadība: mākslas vadība 21.gadsimtā”) norāda, ka mūsdienās ir aktuālas diskusijas par teātra nozīmīgumu. Ikvienas pasaules teātris ik gadu savas valsts ekonomikā iepludina miljardus, un šajā nozarē ir izveidotas tūkstošiem darba vietas. Turklāt  tas bagātina cilvēku dzīvi. Teātris pēc savas būtības veicina sociālo savstarpējo mijiedarbību, kaut vai runājot par aplausiem. Būtu vērts atgādināt, ka teātris nav tikai mākslas templis un nepilda tikai izklaides funkciju. Lai teātri varētu veiksmīgi pastāvēt, tiem ir jāpiemēro uzņēmējdarbībā attīstītas formas. Saprotams, ka līdz ar Latvijā izsludināto ārkārtas situāciju, arī visi teātri bija spiesti priekšlaicīgi pārtraukt sezonu un neuzņemt skatītājus. Skumji un sāpīgi, bet jāapzinās, ka it nevienam šobrīd nav viegli. Uz mirkli jāsaņemas un klusi jāpārcieš šis laiks. Uzvarētāji ir tie teātri, kas nepadevās, un, izmantojot e-vidi, organizēja tikšanos ar saviem skatītājiem – gan piedāvājot humoristiskus raidījumus, gan pievēršoties nopietnāku izrāžu iestudēšanai. Gan jau teātru vadībai ienāca prātā ķecerīga doma, vai pēc šīs stingro ierobežojumu mazināšanās, atverot savas durvis skatītājiem, vispār vēl kāds pa tām vēlēsies ienākt, jo būs jau samierinājušies un sameklējuši sev citus veidus, kā kompensēt teātra trūkumu. Pirms pāris dienām, mainot un personalizējot teātra kasē biļetes no pavasara uz rudeni pārceltajai izrādei, no kasieres bija dzirdami sajūsmas pilni vārdi, ka cilvēki pa šiem ilgajiem atšķirtības mēnešiem tomēr ir sailgojušies pēc teātra burvības. Turklāt uz kasi nāk ne tikai tie, kuriem biļetes nepieciešams samainīt, bet arī tie, kuri tagad vēlas tās iegādāties!

Banku augstskolas 2019./2020. akadēmiskā gada beigās Zoom platformā tika veiktas pārrunas ar visu Vadībzinību grupu studentiem, lai uzzinātu viņu viedokli par pavasara semestrī notikušo eksperimentu ar attālināto studiju procesu. 97% studējošo atbildēja, ka viņiem šis formāts šķitis daudz pieņemamāks jau iepriekš minētā elastīguma dēļ, jo, lai arī lekcijas sākas vienā un tajā pašā laikā, ir iespēja katru reizi izvēlēties citu vietu, kur tās noklausīties, neesot fiziski piesaistītam augstskolas ēkai. Arī atbildēt ierastos studiju darbus interneta platformā esot vieglāk, skatoties caur kameru, nevis redzot pasniedzēju un kursabiedrus klātienē. Ir studenti, kas patstāvīgo darbu izstrādei varēja veltīt vairāk laika, līdz ar to saņemot ne vien morālu ieguvumu sevis izglītošanā, bet arī “taustāmu” rezultātu augstāku novērtējumu izskatā.

Ievērojamais teātra režisors Ādolfs Šapiro, analizējot teātra un skatītāja attiecības, izteicies ļoti precīzi: “Skatītājs uz teātri taču atnāk cerībā, ka viņu kaut kur vedīs. Un, ja viņš ir palicis inerts pēc tam, kad mēs – aktieri un režisori – esam izteikušies, tā ir mūsu vaina.” Studentus apgūt aizvien ko jaunu un sevi izaicināt mudina augstskola un pasniedzēji. Nevar paslēpties aiz attaisnojuma, ka es nemāku vai negribu. Ja lekcijām jānotiek attālināti, studentam jādod iespēja baudīt tās atraktīvā vidē, ja klātienē – tad ar zinošiem nozares speciālistiem, kas spēj noturēt uzmanību.  Nav iespējams šobrīd pateikt, kā būtu labāk – attālinātas studijas vai klātienē. Skaidrs vien tas, ka jāspēj reaģēt pietiekami operatīvi, nebaidoties no pārmaiņām, un uz Hamleta jautājumu Būt vai nebūt?, atbildēt ar pārliecinošu BŪT! Kā apliecinājums tam ir ne tikai fakts, ka Banku augstskola līdz ar šī mācību gada sākumu ir uzsākusi tālmācību studijas bakalaura programmā “Biznesa procesu vadība”, nokomplektējot pilnu grupu, bet arī “Spēlmaņu nakts” žūrija ir izvirzījusi jaunu un, domājams, ka nākotnē paliekošu nomināciju tiešsaistes izrādēm “Gada notikums digitālajā vidē”.

Banku augstskolas mārketinga speciāliste un teātra entuziaste

Diāna Auziņa