No 7. līdz 9. februārim SEB Inovāciju centrā norisinājās Banku augstskolas maģistra studiju programmu “Inovatīvā uzņēmējdarbība” un “Uzņēmējdarbības vadīšana” studiju procesa ietvaros organizētais Biznesa ideju hakatons.

7. februārī 14 komandas tikās, lai prezentētu biznesa ideju uzmetumus un saņemtu pirmos ieteikumus, komentārus no piesaistītajiem ekspertiem. Ekspertu grupu veidoja:

• Dāvis Plotnieks – Banku augstskolas viesdocētājs, GoPro biznesa vadītājs Baltijas valstīs, un TEDxRīga līdzdibinātājs
• Viesturs Zeps – Banku augstskolas viesdocētājs, uzņēmējs, Rīgas domes deputāts
• Didzis Dejus – lielākā 3D printēšanas parka Baltijā vadītājs, tehnoloģiju entuziasts
• Matīss Neimanis – Buildit Latvia akcelerācijas fonda vadošais partneris
• Kārlis Karolis – SEB bankas Inovāciju centra vadītājs
• Zane Vītola – Inovāciju centra vadītāja

8. februārī vieslekciju “Nestāsti man savu biznesa ideju. Pasaki, kāda problēma ir 10 klientiem” vadīja viens no mentoriem un pieaicinātajiem ekspertiem Didzis Dejus. Visas dienas garumā grupas strādāja pie savām biznesa idejām, gatavojoties fināla prezentēšanai.

Fināla prezentācijas 9. februārī tika demonstrētas ekspertiem. Prezentācijas ietvēra idejas ne tikai to, kā atvieglot ceļošanu un veselības aprūpi, bet arī – kā padarīt ikdienu labāku sportot gribētājiem, studentiem un ģimenēm ar maziem bērniem.

Elita Lielā, Banku augstskolas maģistru studiju programmu “Inovatīvā uzņēmējdarbība” un “Uzņēmējdarbības vadīšana” direktore, pauda pārsteigumu par pozitīvo gaisotni, ideju daudzveidību un prezentāciju kvalitāti. Studentiem tika novēlēts neapstāties tikai pie šī Biznesu ideju hakatona, bet turpināt attīstīt savu ideju vai nu ar maģistra darbu vai reālā darbībā.

Hakatona noslēgumā Didzis Dejus atzina, ka komandām bija lieliska iespēja saprast, kā darbojas akseleratoru programma, kurā aptuvenais strādāšanas ilgums ir 3 mēneši. Visa ikdiena var tikt aizvadīta tā, ka vēršas dažādi cilvēki ar līdzīgiem jautājumiem. Pat tādā brīdī, kad liekas, ka uz visiem jautājumiem ir atbildēts, būs atkal kāds, kas ar nākamo jautājumu aicinās domāt par jau iepriekš pārrunātām lietām. Gala beigās pat vairāki mēneši var tikt pavadīti, strādājot pie vienas biznesa idejas. Ar mentoriem ideja tiek apskatīta no dažādiem aspektiem. Ievācot datus, pēc diviem mēnešiem jābūt atbildei, vai tā tomēr nav klientiem pašiem risināma problēma un kā virzīties uz priekšu, kad vairs nedrīkst izmantot kādus personiskus pieņēmumus.

Matīss Neimanis uzsvēra, ka jebkuram projektam kritika ir svarīga. Uzklausīt kritiku ir pat labāk nekā, ja pasaka, ka viss ir labi. Patiesībā kritika veicina komandas turpmāko attīstību.

Pēc ideju prezentācijas tika saņemti ieteikumi:

• kādam no komandas pierakstīt jautājumus, kurus uzdod klausītāji (arī investori). Iespējams, kādā mirklī jautājumi sāks atkārtoties vai būs līdzīgi, tādēļ nākamajā reizē jau ir jābūt gatavai atbildei un ir jāmācās no savām kļūdām, spējot dot atbildi.
• galvenie jautājumi parasti ir ap pašu problēmu un tās risinājumu un pats svarīgākais – kurš būs tas, kurš maksās. Tieši tas tiek arī visu laiku uzsvērts akselerācijas programmās – koncepts var mainīties pat katru mēnesi un tas nav nepareizi, jo noteicošais kritērijs ir, vai ideja ir dzīvotspējīga vai nē.
• tiem, kuriem bija nopietnas biznesa idejas – jācīnās, jādarbojas, nepametot savas idejas!

Maģistra studiju programmas “Inovatīvā uzņēmējdarbība” studente Dana Lepste iespēju piedalīties Biznesa ideju hakatonā vērtē, kā daļu no mācību procesa – ļoti vērtīgu un noderīgu. Izbaudot mācību procesu, aktīvi iesaistoties un uzklausot žūrijas kritiku un padomus, var patiesi daudz iemācīties par to, kā šīs lietas biznesa vidē strādā. Par vislielākajām grūtībām hakatona laikā D. Lepste izjuta to, ka īsā laika posmā bija nepieciešams iegūt vairāku cilvēku intervijas, kuras noderētu problēmas validācijai. Tāpat grūtības sagādāja precīzu datu ievākšana, jo ne vienmēr viss ir atrodams tad, kad tas patiešām vajadzīgs, sevišķi, ja iepriekš tas nav pastiprināti pētīts.

• izpratne par nepieciešamību atmest dažas lietas no sākotnējās idejas un fokusēties uz to, kas varētu būt aktuālāks, tikai nu jau ar citu pieeju. Šī pieredze ir devusi apstiprinājumu tam, ka visam, ko cilvēks dara, ir vajadzīgs pamatojums un iemesls.
• svarīgi ir uzklausīt profesionāļus un pārdomāt, kādēļ par kaut ko pēc prezentēšanas rodas jautājumi, kas tieši raisa nesaprašanu klausītāju vidū.
• jācenšas pašiem būt gana kritiskiem un reālistiskiem, lai ideja tiešām būtu dzīvotspējīga.