Banku augstskola 18. novembrī paraksta Saprašanās memorandu par Baltic Circular Hotspot izveidi!

Latvijai zīmīgā datumā – 18. novembrī – vadošie aprites ekonomikas pārstāvji no visām trim Baltijas valstīm un Norvēģijas parakstīja Saprašanās memorandu. Tas noticis Ziemeļvalstu aprites ekonomikas samita laikā. Visas valstis ir apņēmušās paātrināt pāreju uz aprites ekonomiku un meklēt kopīgus risinājumus ilgtspējīgākai nākotnei.

Gan valstis, gan uzņēmumi saskaras ar pieaugošu nepieciešamību padarīt savu darbību videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku. Straujais un dārgi izmaksājošais resursu patēriņa pieaugums pieprasa aprites ekonomikas risinājumus un arī sadarbību.

Baltijas Aprites ekonomikas kontaktpunkts ir sadarbības platforma Ziemeļvalstu reģionam, kuras mērķis ir stiprināt sadarbību starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm aprites ekonomikas jomā. Tā misija ir veicināt izpratni par aprites ekonomikas potenciālu, izplatīt informāciju nozarē, uzsākt nozīmīgus starptautiskus projektus, kā arī atbalstīt politikas izstrādi un tiesisko regulējumu, izmantojot Baltijas valstu un Ziemeļvalstu labāko praksi.

Parakstītā memoranda nozīmīgumu pamato Banku augstskolas asociētā profesore un pētniece Natālija Cudečka-Puriņa:

“Esmu pārliecināta, ka šī ir labākā dāvana, ko mēs varam sniegt savai valstij šajā svētku dienā! Kā bijusī valsts amatpersona, kura bija viena no tām, kas Latvijā ieviesa aprites ekonomiku politikas līmenī, es to redzu kā ārkārtīgi nozīmīgu pavērsienu. Man bija tas gods Banku augstskolas vārdā parakstīt Saprašanās memorandu par Baltic Circular Hotspot izveidi! Ar to mēs esam soli tuvāk tam, lai aprites ekonomika kļūtu par normu mūsu akadēmiskajā vidē, uzņēmējdarbības vidē un Latvijas ekonomikā! Esmu stingri pārliecināta, ka Latvijā mums ir daudz aprites ekonomikas piemēru, no kuriem mācīties, ko atkārtot un ar kuriem patiesi lepoties!”

““Neviens no mums to nevar izdarīt viens pats!” Ar šādu pārliecību pirms gada mēs uzsākām sarunas par sadarbību. Iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi izveidot Baltijas valstu Aprites ekonomikas kontaktpunktu, bet šoreiz mums tas izdevās.. Mēs esam apvienojuši nevalstiskās organizācijas, atbildīga biznesa uzņēmumus un akadēmiskās vides pārstāvjus, lai strādātu pie viena kopīga mērķa – pāreju uz aprites ekonomiku. Mūsu mērķis ir veicināt mūsu reģiona attīstību, izmantojot inovācijas, radot labāku vidi un taisnīgāku sabiedrību. Parakstot Saprašanās memorandu, 10 partneri jau uzsākuši darbu pie rīcības plāna,” saka viena no iniciatīvas iniciatorēm biedrības Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma (“CSR Latvia”) valdes priekšsēdētāja Agnese Alksne-Bensone.

Iniciatīvu jau šobrīd atbalsta un Saprašanās memorandu parakstījušas vairākas vadošās valsts un privātās iestādes no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Dibinātāji ir biedrība “CSR Latvia”, Igaunijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma “CSR Estonia”, Rīgas Tehniskā universitāte, Banku augstskola, Kauņas Tehnoloģiju universitāte, Tallinas Tallinas Tehnoloģiju universitāte. Līdzdibinātāji ir organizācija “Nordic Circular Hotspot”, organizācija “Natural State”, “CleanR Grupa” un “Rimi Baltic”.

“Gan valsts, gan uzņēmējdarbības līmenī atslēga uz ilgtspējīgu attīstību ir apritīgums, savukārt atslēga veiksmīgai pārejai uz aprites ekonomiku ir sadarbība. Baltijas aprites ekonomikas kontaktpunkta izveide un pievienošanās Ziemeļvalstu kontaktpunktam ir iespēju paplašināšana un pārrobežu labās prakses apmaiņa. Pāreja uz aprites ekonomiku prasa holistisku pieeju un sistēmiskas izmaiņas, tādēļ prieks, ka Baltijas vienības dibinātāji pārstāv plašu spektru – nevalstiskās organizācijas, universitātes un arī privāto sektoru,” saka Agita Baltbārde, vides pakalpojumu koncerna AS “CleanR Grupa” valdes locekle.

““Rimi” ir būtiski atbalstīt sabiedrības un ietekmes pušu izglītošanu par apritīguma principiem un metodēm, kur redzam iespējas pārņemt veiksmīgās prakses un iestrādes no Ziemļevalstīm. Arī “Rimi” savā darbībā iespējami vadās pēc aprites ekonomikas principiem, tajā skaitā ziedojot pārtiku ar pēdējās dienas termiņu labdarības organizācijām. Atzinīgi novērtējam šo iniciatīvu, kas dos nozīmīgu ieguldījumu datos balstītu jaunu prakšu ieviešanā Baltijas valstīs,” tā Zanda Šadre, Rimi Baltic Korporatīvās Ilgtspējas un komunikācijas direktore.