Praktiskā konference „Starptautiskā vadības un finanšu izglītība Latvijas konkurētspējai”

13.06.2016.

Augstākās izglītības, finanšu jomas un valsts pārvaldes eksperti praktiskajā konferencē akcentē būtiskākās problēmas starptautiskas vadības un finanšu izglītības attīstīšanai Latvijā

2016.gada 9.jūnijā Banku augstskola sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku rīkoja praktisko konferenci „Starptautiskā vadības un finanšu izglītība Latvijas konkurētspējai”. Konference tika rīkota, atzīmējot desmit gadu sadarbību starp Banku augstskolu un Šveices biznesa skolu – īstenojot kopīgas bakalaura un maģistra līmeņa studiju programmas vadības un finanšu jomā. Konferences galvenais mērķis bija diskutēt par to, vai Latvijā ir pieejama starptautiska līmeņa vadības un finanšu izglītība, kā arī par to, kā kopumā celt izglītības līmeni, padarīt to konkurētspējīgāku un ciešāk saistītu ar darba tirgu.

Konferencē piedalījās Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs, SBS Šveices biznesa skolas rektors Berts Volfs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora vietniece Ineta Kivle, Biznesa augstskolas „Turība” rektors Aldis Baumanis, Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, AS „SEB banka” valdes loceklis Kārlis Danēvičs,  Rīgas Tehniskās universitātes rektora vietnieks attīstībā Artūrs Zeps, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, Latvijas Komercbanku asociācijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce, „IBS Prudentia” partneris Ģirts Rungainis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upleja, Banku augstskolas studiju prorektore Līga Peiseniece, Banku augstskolas pētniecības direktors Andris Nātriņš, Izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns, Izglītības un zinātnes ministrijas vecākais eksperts Reinis Lasmanis, kā arī studenti – Maira Belova, Arkādijs Zvaigzne un Jēkabs Dambergs.

Eksperti savās uzrunās, prezentācijās un diskusijā ieskicēja gan pozitīvās tendences, gan būtiskākās turpmāk risināmās problēmas, kas raksturo ne tikai vadības un finanšu izglītības situāciju, bet arī vispārējo un augstāko izglītību Latvijā kopumā.

Ievada uzrunā Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsvēra finanšu izglītības un finanšu pratības ciešo sasaisti un šīs tēmas aktualitāti mūsdienu situācijā Latvijā. Ministrs pauda gandarījumu, ka Banku augstskola risina jautājumus par finanšu pratību profesionālā līmenī, ņemot vērā to, ka Latvija sistemātiski cieš zaudējumus, neiegūstot peļņu dēļ speciālistu iztrūkuma, kuri var strādāt efektīvi ar finanšu produktiem bankās, investīciju fondiem un finanšu institūcijām. Tā ir aktuāla problēma, kas  ir cieši jāsasaista ar spēju celt matemātikas mācīšanās līmeni, kas, savukārt, ir būtisks priekšnosacījums STEM programmu attīstīšanai, kurām ir nozīmīgs potenciāls tautsaimniecības izaugsmes kontekstā.

Lai gan izglītības jomā, it īpaši vadības un uzņēmējdarbības izglītībā, pastāv visnotaļ plašs piedāvājums, tas ne vienmēr ir pietiekoši kvalitatīvs, kā arī pārāk attālināts no darba tirgus prasībām, tādējādi nesagatavojot profesionāļus, kuri spētu risināt nozarē pastāvošos jautājumus un problēmas.

Diskusijās kā viens no būtiskākajiem simptomiem tika minēts tas, ka Latvijas izglītības nozare  ir pārāk fragmentēta. Latvijā nereti nespēj fokusēt savus resursus, kuri mūsu valstī ir, taču ir pārāk sadrumstaloti. Līdz ar to tiek ietekmēts kopējais līmenis un mazinās starptautiskā konkurētspēja.  Kā uzsvēra Banku augstskolas rektors  Andris Sarnovičs, ņemot vērā ierobežotos pašmāju resursus, kā viens no efektīvākajiem risinājumiem problēmai ir sadarbība, tostarp ar ārvalstu partneriem, kā Banku augstskolas īstenotā dubultdiploma programma ar Šveices biznesa skolu, jo tādā veidā augstskola spēj piesaistīt arī starptautiski atzītus profesionāļus, kas studentiem ļauj paplašināt savu redzesloku un iegūt darba tirgū nepieciešamās zināšanas.

Šveices biznesa skolas direktors Berts Volfs savā runā bija optimistiski noskaņots,  piebilstot, ka pārmaiņas notiek ilgtermiņā. Atsaucoties uz OECD ziņojumu viņš uzsvēra, ka Latvija pēdējos gados ir piedzīvojusi būtiskus uzlabojumu dažādos izglītības reitingos, piemēram, PISA, kas parāda tuvošanos un noteiktās pozīcijas pat OECD dalībvalstu vidēja līmeņa pārsniegšanu. Piebilstot, ka izglītība sistēmas visā pasaulē saskaras ar jauniem izaicinājumiem, ko rada tehnoloģiju attīstība un tāpēc arvien aktuālāka kļūst mūžizglītība, jo cilvēkiem ir jāspēj sevi pilnveidot un pielāgoties prasībām, lai būtu konkurētspējīgi.

Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš akcentēja, ka ekonomikas un uzņēmējdarbības vadības aspekts ir kļuvis svarīgāks ne tikai privātajā, bet arī  valsts sektorā, ko apliecina tas, ka pieciem ministriju valsts sekretāriem ir maģistra grāds MBA, ekonomikā, uzņēmējdarbības vadībā. Vadības kompetencē valsts pārvaldē būtu jāpārņem uzņēmējdarbības vadības spēju pilnveidošanas labākā pieredze, attīstot vadītājus kā līderus, veicinot sadarbību valsts pārvaldes ietvaros un nodrošinot orientāciju uz klientu vajadzībām.

SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs atzina, ka Latvijai ir pozitīva pieredze, veidojot skandināvu finanšu grupu servisa centrus, ko noteica augstais finanšu izglītības līmenis. Tomēr jāsecina, ka Latvija savā piedāvājumā ir zaudējusi attīstības tempus salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ņemot vērā IT kompetences attīstīšanas uzdevumus. Komentējot izglītības radīto piedāvājumu bankām, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, tad noteiktās profesijās ir jūtams profesionāļu iztrūkums un bankām pašām ir nepieciešams ieguldīt līdzekļus, lai sagatavotu atbilstošus darbiniekus.

Kā lielāko augstskolu izaicinājumu (īpaši pielāgojot izglītības piedāvājumu finanšu institūciju nākotnes prasībām) eksperti minēja informācijas tehnoloģiju integrēšanu un iekļaušanu studiju programmās atbilstošā līmenī. Lai to panāktu, izglītības sistēmai ir cieši jāsadarbojas ar nozarēm. Vienlaikus, kā uzsvēra Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, domājot ne tikai par finanšu, bet arī par STEM studiju virzienu pievilcīgumu, Latvijas uzņēmumiem ir jārada skaidra karjeras perspektīva. Konferencē eksperti bija vienisprātis, ka izglītības sistēmai ir jāpievērš lielāka uzmanība valsts mērogā, ņemot vērā to, ka tā ir atslēga Latvijas izaugsmei.

Vairāk foto: Herta https://www.flickr.com/photos/bankuaugstskola/albums/72157669222344641