2017.gada 3. novembrī notika Banku augstskolas konference “Vai biznesa izglītība sekmē Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju? Programmas, zīmoli, partnerība”, kura tika rīkota par godu 25 pastāvēšanas gadiem un ietilpst plašāka konferenču cikla ietvaros, skarot dažādas ar Banku augstskolas darbības prioritātēm saistītus jautājumus. Konferences mērķis bija veicināt diskusiju par biznesa izglītības lomu un iespējām Latvijā, kā arī tās sasaisti ar tautsaimniecību.

Konferencē piedalījās virkne ekspertu no visdažādākajām sfērām: akadēmisko un zinātniski pētniecisko institūciju pārstāvji, nozaru ministriju atbildīgās amatpersonas, komercsabiedrību vadošie eksperti, finanšu institūciju vadītāji, finanšu tirgus uzraudzības institūcijas pārstāvji, ekonomikas eksperti un vairāku citu valstisko un nevalstisko institūciju pārstāvji.

Ekspertu uzrunās, prezentācijās un diskusijās tika ieskicēta biznesa izglītības nozīme, kā arī būtiskākie izaicinājumi, kuriem nepieciešams rast risinājumus, lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un izaugsmi.

Savā prezentācijā Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas viceprezidents, sniedza ieskatu Eiropas ekonomiskajā un monetārajā savienības aktuālajā darba kārtībā, uzsverot Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanas nozīmi ES nākotnes un tālākas virzības kontekstā pēc finanšu krīzes un saistībā ar Lielbritānijas referendumu. Viņš piebilda, ka analizējot datus, var secināt, ka eiro ieviešana, lielā mērā, ir spējusi atrisināt vairākas problēmas, nodrošinot cenu stabilitāti Eiropas Savienībā. Savukārt runājot par monetārās savienības padziļināšanas procesiem, jāsaprot, ka tas tiek darīts, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi, konverģenci un finanšu stabilitāti dalībvalstīs. Tieši tāpēc procesam ir jābūt demokrātiskam, atvērtam, pieņemot atbildīgus lēmumus, lai mazinātu risku. Runājot par Latviju, viņš uzsvēra, ka analizējot tautsaimniecības rādītājus var novērot pozitīvas tendences, kas varētu turpināties tuvākajā nākotnē, taču, būtu svarīgi ņemt vērā Eiropas Komisijas rekomendācijās norādīto, kas skar tādus jautājumus, kā darbaspēku prasmju paaugstināšana, produktivitāte, profesionālas izglītības mācību programmu reformu paātrināšana, kā arī izglītības sasaiste ar darbaspēku. Šajā aspektā ir svarīgi diskutēt par izglītības, tostarp biznesa izglītības lomu, kas ir šīs konferences fokuss.

Turpinot ekspertu prezentācijas, profesors Andris Sarnovičs, Banku augstskolas rektors, akcentēja biznesa izglītības jomas īpašo statusu tautsaimniecības attīstības kontekstā. Kā vienu no būtiskākajiem punktiem viņš ieskicēja vadības nozīmi mūsdienu sabiedrībā, jo daudzas no problēmām ar ko saskaramies ikdienā nav tehniskas problēmas, bet tieši saistītas ar vāju menedžmentu. Piemēram, Latvijā pieaug algu līmenis, bet tam neseko produktivitātes palielināšanās. Tā lielā mērā ir arī vadības prasmju problēma, kas izpaužas gan neefektīvā biznesa procesu pārvaldīšanā, gan nespējā piesaistīt, atbilstoši prasmēm nodarbināt un noturēt kompetentākos darbiniekus. Kā vienu no nākotnes izaicinājumiem viņš minēja arī jautājumu par STEM disciplīnu prioritāti pretstatā sociālo zinātņu disciplīnu novērtējumam. “Izglītības sistēmā un darba tirgū ir nenoliedzamas problēmas ar STEM nozarēm, kurās jau ir vērojams kvalitatīva darbaspēka iztrūkums un nākotnē var prognozēt vēl lielāku iztrūkumu, kamēr sociālajās zinātnēs ir sagaidāms pārpalikums, ja saglabātos līdzšinējā studējošo struktūra nozaru griezumā. Taču šo jautājumu būtu jāskata kompleksi, jo sociālo zinātņu tematiskajā grupā ietilpst plašs klāsts samērā atšķirīgu specialitāšu – ekonomika, politikas zinātne, psiholoģija, socioloģija un kultūras studijas, žurnālistika un komunikācija, bibliotēku, informācijas un arhīvu zinības, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, tirgzinības un reklāma, finanses, banku zinības un apdrošināšana, grāmatvedība un nodokļi, vadība un administrēšana, sekretariāta un biroja darbs, un tiesību zinātne. Līdz ar to, runājot par speciālistu pārprodukciju būtu jāprecizē, kurās no konkrētajām nozarēm ir pārprodukcija un kurās ir svarīgi saglabāt vismaz līdzšinējo staudējošo skaitu, domājot par tautsaimniecības attīstīšanas perspektīvām, respektīvi –  no kurām ir atkarīga tautsaimniecības konkurētspēja.”

Turpinot par nākotnes izaicinājumiem attiecībā uz darbinieku prasmēm un kompetencēm, Gusts Muzikants, Lattelecom valdes loceklis, komercdirektors, iezīmēja vairākus jautājumus, kuru risināšanai būtu jāpievērš uzmanība jau tagad. Kā vienu no būtiskākajiem viņš uzsvēra jautājumu par robotizāciju, mākslīgo intelektu un no tā izrietošajām sekām.  Viņa ieskatā var paredzēt, ka svarīgas būs tieši tās prasmes, kuras robotiem būs grūtāk iemācīt, kā, piemēram, komunikācijas, empātijas prasmes. Tāpat viņš piekrita iepriekšējiem izteikumiem, ka mūsdienās situācija darba tirgū ir mainījusies, cilvēks pēc izglītības iegūšanas nevar būt pilnībā drošs par savu darbu, jo no viņa tiek prasītas arvien jaunas kompetences un ir nepieciešamas mācīties visu mūžu. Tas, savukārt, rada nepieciešamību rast atbildi uz citu saistītu jautājumu, kā padarīt efektīvāku mācīšanās procesu. Turpinot viņš piebilda, ka mūsdienās arvien būtiskāka ir pieredze dažādās nozarēs.  Runājot par konkrētām prasmēm, viņš prognozēja, ka programmēšanas spēja kļūst par tikpat svarīgu pamatprasmi kā vēl vienas valodas zināšana, ņemot vērā to, cik nozīmīgu lomu ieņem tehnoloģijas. Tai pašā laikā viņš uzsvēra, ka nevar runāt tikai par eksaktajām zināšanu, jo būtiska būs radošuma un eksakto zināšanu līdzsvarošana. Svarīga šajā kontekstā ir arī darba vides transformācija, kā tas, piemēram, ir izdarīts Lattelecom Metropoles gadījumā, pārejot no tradicionālās biroju kultūras uz daudz atvērtāku vidi.

Reinis Bērziņš, Atbalsta finanšu institūcijas Altum  valdes priekšsēdētājs, savu prezentāciju uzsāka ar atziņu, ka pirms 8 gadiem viņam bija iespēja studēt konkurētspējīgā maģistra programmā Banku augstskolā un, lai gan bieži mēs kritizējam Latvijas izglītību, viņaprāt, Latvijā ir pieejamas ļoti labas programmas, ar starptautiskiem profesoriem. Līdz ar to, labas idejas var dzimt jau augstskolu solos. Svarīgākais ir mācīt cilvēkiem domāt plašāk, ārpus rāmjiem. Turpinot viņš uzsvēra, ka Altum ir ieinteresēts sadarboties ar Latvijas augstskolām vairāku iemeslu dēļ. Šobrīd lielākais un atpazīstamākais piemērs ir “Junkera plāna” ietvaros apgūtie līdzekļi LU ēkas celtniecībai, taču būtu svarīgi, lai sadarbību neizpaustos tikai celtniecības jomā, bet daudz plašākā mērogā. Altum ir gatavs sadarboties ar augstskolām  motivējot spējīgākos studentus, pasniedzot lekcijas augstskolās, tāpat arī prakses vietu nodrošināšanā. Kā nozīmīgs solis un paraugs citiem ir noslēgtais memorands ar Banku augstskol. Cita starpā viens no sadarbības punktiem ir arī jautājums par tālākizglītību un profesionālas pilnveides izglītības pilnveidošana, iesaistot Altum ekspertus projektos, kā arī speciālu kursu izveidošana Altum vajadzībām. Tostarp arī Altums ir ieinteresēts strādāt akreditācijas virzienā, sadarbojoties gan ar Banku augstskolu, gan ar citām ieinteresētam augstskolām.

Ekspertu diskusijās izkristalizējās vairāki problēmjautājumi saistībā ar biznesa izglītību un mūžizglītību, kā arī industriju un darba tirgus nākotnes izaicinājumiem.

Kā Ģirts Rungainis, tā arī Mārtiņš Bičevskis uzsvēra nepieciešamību jau skolas laikā un pēc tam augstskolā jauniešiem attīstīt kritisko domāšanu, radošumu un uzņēmību. Tās ir kompetences, kuras nepārtraukti būs nepieciešamas darba tirgū. Bet tikpat svarīgi ir izmantot to jauniešu potenciālu, kuri ir gatavi uzņemties riskus, kas ir priekšnoteikums uzņēmējdarbības uzsākšanai. Tāpat arī Diāna Laipniece piekrita apgalvojumam par kompetenču stiprināšanu skolā, piebilstot, ka noteiktu zināšanu iekalšana nav tik efektīva un pielietojama praksē, kā spēja risināt kompleksas situācijas un savienot dažādās zināšanas. Savukārt Edvīns Samulis uzvēra nepieciešamību atbalstīt izcilākos studentus, kuri studiju laikā ir spējuši uzrādīt augstus rezultātus, kā arī saprast pasniedzēju lomu un spēju attīstīt jaunos talantus, par piemēru minot, Banku augstskolu, kuru 10 gadu laikā ar izcilību studijas ir beiguši 86 studenti.

Konferencē tika plaši diskutēts par tālākizglītību un mūžizglītību saistībā ar darba tirgu. Eksperti bija vienisprātis, ka darba tirgus jau piedzīvo izmaiņas un nākotnē tās būs vēl ievērojamākas. Gunta Razāne uzsvēra, ka arī dažādu jomu, tostarp finanšu starpniecības nozares ekspertiem ir nepieciešams atjaunot un papildināt savas zināšanas par specifiskam tēmām. Tas ir lauciņš kur ir iespējams augt, jo Latvijā piedāvājums ne vienmēr spēj izsekot tirgus tendencēm un pieprasījumam, piedāvājot aktuālākās tēmas interesentiem. Arī Andris Nātriņš uzsvēra tālākizglītības nozīmi un to, ka tā daļēji parāda augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju, piedāvājot papildināt savas zināšanas un prasmes.

Savukārt Tatjana Volkova papildināja, ka, nenoliedzami, darbiniekiem tiek prasītas jaunas prasmes, taču, tai pašā laikā, ir novērojama arī problēma, ka darba vietas nav spējīgas absorbēt jauno studentu un absolventu zināšanas. Tā ir industrijas problēma, kura ne vienmēr ir spējīga mainīties. Tāpat arī Baiba Brigmane piebilda, ka augstskolām un industrijām būtu nepieciešama pēc iespējas ciešāka sadarbība un Altum parakstītais memorands ar Banku augstskolu ir nozīmīgs solis šajā virzienā. Tāpat arī būtu svarīgi, lai amatpersonas un vadošo Latvijas uzņēmumu eksperti  sniegtu savu tiešo ieguldījumu izglītībā, pasniedzot lekcijas un kursus.

Jānis Abāšins uzsvēra sadarbības nozīmi starp industriju un izglītības sektoru, kā arī uzslavēja līdzšinējo sadarbību ar Banku augstskolu Erasmus+ projektos, kā arī vienkārši ikdienas izglītībā un mūžizglītībā, par kuru, diemžēl, sabiedrībai kopumā nav pietiekami pilnvērtīgs priekšstats un tāpēc tā dažbrīd netiek līdz galam novērtēta. Vladislavs Vesperis piebilda, ka biznesa izglītība ir patiešām nozīmīga valsts mērogā, uzsverot to, ka arī valsts kapitālsabiedrībām vajag labākos un spējīgākos menedžerus, profesionālus biznesa cilvēkus. Taču valstiskā līmenī līdz šim nav domāts par konceptuālu biznesa izglītības atbalstīšanu.

Konferences foto – šeit.