SEB bankā strādāju vairāk kā 11 gadus. Sāku kā kredītrisku analītiķis, nedaudz vēlāk jau man uzticēja vadīt analītiķu komandu Latvijā. Pēc dažiem gadiem tieši sākoties krīzei tiku izvēlēts kā Kreditēšanas pārvaldes vadītājs. Lieki piebilst, ka tieši kreditēšana bija krīzes pašā epicentrā un tas izvērtās par ļoti saspringtu, bet iespaidiem bagātu laiku. Pēc tam dzīvoju Stokholmā un strādāju risku un kreditēšanās jomā SEB grupā. Atgriežoties man tika uzticēta Lielo un starptautisko uzņēmumu apkalpošana, kur mums labi izdevās pēc krīzes palielināt savu tirgus daļu un nostiprināt savu pozīciju kā Latvijas lielākajai bankai priekš korporatīvajiem klientiem. Šobrīd man ir tas gods būt par bankas finanšu direktoru, valdes locekli un atbildēt ne tikai par finanšu jomu, bet arī par IT, Operations funkcijām un citām bankas atbalsta struktūrvienībām.

Man vienmēr ir bijusi pārliecība, ka tieši laba izglītība ir visu panākumu pamatā – un manā gadījumā tā tas arī ir bijis. Bieži jokoju, tiekoties ar bijušajiem pasniedzējiem, ka vismaz pusi no savas algas pārskaitīšu viņiem, jo tā patiesībā īsti nepienākas man.

Svarīgi ir studēt to, kas Tev patiešām patīk, jo tad sevi motivēt nebūs grūti. Un studējot tas ir jādara aizrautīgi, lasot gan akadēmisko literatūru, gan nozares periodiku (studējot finanses un ekonomiku noteikti jālasa The Economist). Ja reiz esi izvēlējies kādu profesiju, tad jāmēģina tajā būt labākajam un gudrākajam!

Karjeras sākumā mana lielākā priekšrocība bija tieši praktiskās zināšana, kas iegūtas Banku augstskolā, kā arī lieliskas angļu valodas zināšanas.

Izšķiroša nozīmē, lai ātri virzītos pa karjeras kāpnēm bija gan biznesa izpratnei, gan grāmatvedības un finanšu zināšanām, lieliskām Excel zināšanām un vēlreiz – angļu valodai.

Un tieši šīs iepriekš minētās lietas ir Banku augstskolas stiprā puse!

PS: Vairums no maniem kolēģiem vai cilvēkiem, ko nācies pieņemt darbā arī ir no Banku augstskolas. Ar šīs augstskolas absolventiem ir vienkārši sadarboties, jo viņi ir darītāji, ne tikai „akadēmiski vērotāji vai kritiķi”, nu gluži kā ir teicis T. Rūzvelts: „Tas nav kritiķis, kurš ir varens, ne arī tas, kurš norāda uz darītāju kļūdām. Visa virzītāji ir tie, kas atrodas „arēnā” un uzdrošinās darīt un mēģināt, jo nav pūles bez kļūdām.