Apaļā galda ekspertu diskusija

2014.gada 27.janvārī notika Banku augstskolas un Latvijas Bankas sadarbībā ar Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūru rīkotā diskusija „Finanšu pratība Latvijā: izglītības loma un krīzes mācības”.

Diskusijas mērķis bija noskaidrot svarīgākos faktorus efektīvas finanšu un ekonomikas izglītošanas sistēmas veidošanai Latvijā un vienoties par nākotnē veicamo. Tajā piedalījās vairāk nekā 30 dažādu valstisko un nevalstisko institūciju pārstāvji, tostarp vairākas valsts institūciju augtākās amatpersonas. Diskusiju vadīja Banku augstskolas Padomnieku konventa priekšsēdētājs, „IBS Prudentia” partneris, Ģirts Rungainis. Prezentācijas sniedza Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Bankas prezidents, Andris Nātriņš, Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūras direktors, Andris Kangro, Latvijas Universitātes prorektors, Andris Sarnovičs, Banku augstskolas rektors, Berts Vulfs, Šveices biznesa skolas dekāns.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs savā prezentācijā, analizējot finanšu un ekonomikas izglītību Latvijā norādīja: „Manuprāt, nekavējoties ir jāatjauno ekonomiku kā obligāto priekšmetu vidusskolā – pašlaik to apgūst mazāk kā puse vidusskolēnu. Latvijas Bankā ir virkne speciālistu, kas palīdzējuši gan ar metodiku izstrādi, gan ar mācību saturu izveidi. Viena lieta ir zināšanas, otra lieta ir izpratne, lēmumu pieņemšana gan profesionālajā, gan personiskajā dzīvē. Visu šo lēmumu mijiedarbība arī tālāk veido Latvijas valsts politiku, finanšu un budžeta politiku. Ja lūkojamies uz augstāko izglītību, redzam, ka 19 Latvijas augstskolās tiek īstenotas ekonomikas programmas, bet vadošas tik tiešām ir tikai trīs: Latvijas Universitāte, Banku augstskola, Rīgas Tehniskā universitāte. Rīgas Ekonomikas augstskola sagatavo augsta līmeņa speciālistus, bet nepiedāvā maģistratūras studijas. ”

Prezentācijām sekoja ekspertu diskusija, kurā tās dalībnieki gan kritiski vērtēja finanšu pratības pašreizējo kvalitāti, gan iezīmēja svarīgākos virzienus situācijas būtiskai uzlabošanai nākotnē. Savus viedokļus pauda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Hipotēku bankas valdes locekle Baiba Brigmane, Banku augstskolas programmu direktore Tatjana Mavrenko, AS „Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use un citi eksperti.

Banku augstskolas programmu direktore Tatjana Mavrenko analizējot finanšu pratības nozīmīgumu, debatēs uzsvēra: „Manuprāt, uz finanšu pratību skatāmies ļoti vienpusīgi, jo pārsvarā runājam  no klienta puses. Tātad vai cilvēks saprot kādus lēmumus pieņem, vai ir atbildīgi to darījis? Bet Banku augstskola sagatavo tos cilvēkus, kas sniedz pakalpojumus. Un, manuprāt, uz finanšu pratību būtu jālūkojas no abām pusēm. Joprojām ir tā, ka cilvēki ir gatavi maksāt un maksā par studijām tieši finanšu jomā. Tas nozīmē, ka šie jaunieši grib pelnīt finanšu jomā un veidot karjeru. Esmu saskārusies ar viedokli, ka tieši biznesa skolu studenti ir daļēji vainīgi pie finanšu krīzes. Tad jautājums ir – ko mēs varam iemācīt tiem cilvēkiem, kas jau sniedz finanšu pakalpojumus? Varbūt sociālo atbildību vai pratību piedāvāt pakalpojumu nevis tikai mārketingu? Latvijā ir prakse, ka ir izsniegti kredīti zinot, ka cilvēki nevarēs atmaksāt, jo tas ir izdevīgi  pakalpojuma sniedzējam.”

Diskusijas noslēgumā Ģirts Rungainis rezumējot diskusijā sniegtās prezentācijas un ekspertu paustos viedokļus uzsvēra: „Lielākā daļa ekspertu, kas diskusijā ir sapulcējušies, savu izglītību ir ieguvuši padomju gados. Daudzas lietas, kas attiecas uz eksakto un praktisko daļu izglītībā, ir izrādījušās dzīvē ļoti noderīgas. Diemžēl 90.gadu sākumā Izglītības ministrija mums radīja milzīgus zaudējumus, atceļot obligāto eksakto priekšmetu apguvi un eksāmenus tajos. Rezultātā mēs esam radījuši sēņu lasītāju un gultu klājēju paaudzi, kas nespēj atrast sev darbu. Ja vēl sagrausim valsts ekonomisko pamatu, tad sagrausim arī finanšu industriju, kas ir vienīgā augstas pievienotās vērtības industrija, ko izdevies šajos divdesmit gados radīt. Par izglītības sistēmu atbildīgajām personām beidzot ir jāsaprot, ka mēs tiražējot zemu izglītības kvalitāti, kas bieži vien robežojas pat ar analfabētismu, veidojam valsti, kas nav spējīga radīt augstas pievienotās vērtības darba vietas un nopelnīt konkurētspējīgu atalgojumu.”

Diskusijas dalībnieku secinājumi par finanšu pratības un izglītošanas situāciju Latvijā:

  • Iepriekšējo 20 gadu laikā ir mainījušies gan finanšu tirgi, gan ir mainījusies finanšu patērētāju izpratne. Finanšu pakalpojumi ir kļuvuši masveidīgi – finanšu institūcijas ir kļuvušas par daļu no ikdienas dzīves sabiedrības visās grupās, tostarp skolas vecuma jauniešu vidē. Šī situācija pamato finanšu izglītošanas aktivitāšu īstenošanas nepieciešamību jau no agrīna skolas vecuma, iekļaujot visas vecuma grupas, aptverot formālās un neformālās izglītības formas, tāpat arī daudzveidīgus informācijas un komunikācijas kanālus.
  • Latvijā pēdējos gados finanšu izglītības kvalitāte vispārējās izglītības pakāpē ir apdraudēta, jo izveidojot vienu mācību priekšmetu pamatskolā – sociālās zinības un atceļot kā obligāti mācāma priekšmeta statusu ekonomikai vidusskolas klasēs, mūsdienu sociālās un ekonomiskās dzīves prasībām finanšu un ekonomisko zināšanu uzsvars ir nepietiekams.
  • Lielā mērā finanšu pratības kvalitāte, ko, savukārt, ietekmē izglītības saturs un kvalitāte nosaka to, ka Latvijā veidojas nepareizi priekšstati par sakarībām un konsekvencēm, kas raksturo svarīgas Latvijas ekonomiskās attīstības izvēles, piemēram, eiro ieviešana un līdzsvarota budžeta veidošana.  Ar ekonomikas un finanšu izglītības kvalitāti korelē dažādu baumu rašanās un izplatīšanās iespējas, kurām nav reāla pamata un, kas izraisa ažiotāžu finanšu tirgos, piemēram, nacionālās valūtas devalvācijas draudi, vadošas bankas iespējamās maksātnespējas problēmas u.tml.
  • Ja ekonomikas un finanšu izglītības mācīšanas nozīmīgumu pakārtojam citām prioritātēm, piemēram, dabaszinātņu mācīšanai, tad ir  jāņem vērā arī to, ka viens no mērķiem, kāpēc šīs zinības tiek uzskatītas par prioritārām, ir sagatavot augsti kvalificētus profesionāļus darbam uz augsti tehnoloģisku inovāciju orientētos uzņēmumos un uz komercializāciju orientētās pētniecības institūcijās. Šī mērķa īstenošana nav iedomājama bez kvalitatīvas ekonomikas un finanšu izglītības visos izglītības līmeņos.
  • Šobrīd, paužot vēlmi un gatavību iesaistīties sabiedrības finanšu izpratnes veidošanā, tostarp izglītošanā, dažādas institūcijas (IZM, Latvijas Banka, FKTK, LKBA, komercbankas, augstskolas) īsteno vai plāno finanšu pratības pilnveidošanas aktivitātes, kuru adresāts ir plašāka vai šaurāka sabiedrības daļa, izmantojot vienu vai vairākus informācijas kanālus. Starp šīm aktivitātēm ir izceļama Latvijas BankasNaudas pasaule,  FKTK portāls www.klientuskola.lv,  Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aktivitātes, LTRK finanšu ceturtdienas, LKBA un IZM finanšu izglītības satura pārskatīšanas un skolotāju kvalifikācijas pilnveides iniciatīvas, Hipotēku bankas uzņēmējdarbības uzsācēju finanšu un ekonomisko zināšanu un prasmju kursi u.c. Pozitīvi vērtējot jebkuru aktivitāti šajā jomā, ir tomēr jāatzīst, ka Latvijā nenotiek sistēmiska, integrēta un koordinēta sadarbība finanšu pratības, izglītošanas un informēšanas uzlabošanā, kas balstītos uz visu ieinteresēto pušu sadarbību, izmantotu citu valstu pieredzi un labāko praksi, kā arī Latvijā veiktu pētījumu un apsekojumu rezultātus.

Diskusijas dalībnieku rekomendācijas atbildīgajām valsts institūcijām un citām finanšu paratības un izglītošanas procesos iesaistītajām pusēm:

  • Īstenojot izpratnes veidošanu par finanšu jautājumiem, svarīgi ir apzināties šādus akcentus:

– finanšu pratību un izglītošanu ir jāsaista ar ekonomisko izglītību plašākā nozīmē;

– izpratnes par finansēm un ekonomiku veidošanā īpaši svarīga ir ekonomikas kā atsevišķa un obligāti apgūstama mācību priekšmeta ieviešana vispārējās izglītības visos līmeņos;

– tikpat nozīmīga, kā finanšu un ekonomiskās pratības veidošana skolās un augstskolās ir arī finanšu pratība, izglītošana un informēšana dažādām sociālajām grupām piederīgo pieaugušo vidē, izmantojot elastīgu pieeju izglītības un informācijas  aģentu iesaistei, kā arī informācijas un komunikācijas kanālu izvēlei.

  • Darbības, kuras ir veicamas finanšu pratības, izglītības un informēšanas kvalitātes pilnveidošanai ir šādas:

– valsts finanšu pratības politikas, stratēģijas un rīcības plāna veidošana, saskaņojot to ar citām stratēģijām (vispirms ar finanšu tirgus attīstības stratēģiju, uzņēmējdarbības veicināšanas un atbalsta stratēģiju un inovācijas veicināšanas stratēģiju);

– koordinētu un sistēmisku finanšu pratības politikas īstenošanu ir  jānosaka kā izvēlētas institūcijas (alternatīvas – Latvijas Banka, FKTK, PTAC, LKBA,  IZM vai cita institūcija) funkciju, kurai šī uzdevuma veikšanai ir pienākums veidot efektīvu, atvērtu un iekļaujošu sadarbību ar citām iesaistītajām un ieinteresētajām pusēm (gan finanšu pratības dažādu procesu organizētājiem, gan izglītības un informēšanas aģentiem);

– nekavējoties ir jāievieš obligāta ekonomikas mācību priekšmeta ieviešana vispārējās izglītības programmās jau sākot ar pamatizglītības līmeni.

Pielikumi

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra_Rimšēviča_prezentācija

Banku augstskolas rektora Andra_Sarnoviča_prezentācija

Šveices Biznesa skolas dekāna Berta_Wolfa_prezentācija