Banku augstskolā 4. novembrī notika ekspertu diskusija „Kā veicināt toleranci pret ārzemju studentiem Latvijā”. Diskusiju vadīja Banku augstskolas rektore prof. Tatjana Volkova, tajā piedalījās Banku augstskolas, Latvijas Universitātes, Baltijas Starptautiskās akadēmijas, Latvijas Cilvēktiesību centra, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Baltijas Sociālo zinātņu institūta un biedrības „Risinājumu darbnīca” pārstāvji. Diskusija tika rīkota Eiropas Komisijas finansētā projekta „Latvija - vienlīdzība dažādībā IV” (LED IV) apakšprojekta "Informēšanas kampaņa par pret-diskriminācijas jautājumiem ārzemju studentiem „Tolerances veicināšana Latvijā”” ietvaros.

Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar projekta mērķiem un aktivitātēm, tolerances jēdzienu kā vienu no radošās ekonomikas virzītājspēkiem, statistikas datiem par demogrāfiju Latvijā un prognozētajām izmaiņām studējošo skaita ziņā. Tatjana Volkova uzsvēra starpkultūru saskarsmes nozīmi inovāciju veicināšanā, kā arī nepieciešamību pēc konkrētām rīcībām likumdošanas, starpkultūru izglītības, sabiedrības informēšanas un monitoringa jomās. Irina Markina, Baltijas Starptautiskās akadēmijas Kultūras vadības programmas direktore prezentēja 5 Latvijas augstskolās veiktās ārzemju studentu aptaujas rezultātus. Aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa respondentu (75%) uzskata, ka Latvijā pastāv diskriminācijas problēmas, pirmajā vietā respondenti izvirza diskrimināciju pēc etniskās un rases piederības (33%) un pēc valodas lietojuma (30%). Vairāk nekā puse aptaujāto ārzemju studentu (67%) ir personīgi saskārušies ar diskriminācijas problēmām. Respondenti, kas saskārušies ar diskrimināciju, par pamatproblēmām nosaukuši valodas barjeru (39%), apgrūtinātu pieeju informācijai (39%), sociāla rakstura problēmas (medicīniskās palīdzības iegūšana, problēmas kopmītnē, ēdināšana sabiedriskās vietās) – 35%. Irina Markina uzsvēra drošības problēmu ārzemju studentu vidū. Aptaujas dati liecina, ka pilnībā drošībā jūtas tikai 5% respondentu, turklāt par vietām, kur viņi nejūtas droši, respondenti nosaukuši ielu – 58%, sabiedrisko transportu – 32%, diskotēkas – 25%, kā arī kopmītnes – 20%. Diskriminācijas problēmu risināšanā savas valsts vēstniecībai uzticas 70% respondentu, pilnīgi uzticas savai augstskolai 37% aptaujāto, nevalstiskajām tiesību aizsardzības organizācijām 35%. Savukārt 50% aptaujāto pilnībā vai lielā mērā neuzticas policijai vai negrasās vērsties policijā pēc palīdzības. 74% respondentu ir norādījuši, ka jūt nepieciešamību saņemt dažāda veida informāciju. Visvairāk ārzemju studentu ir ieinteresēti iegūt informāciju par savām tiesībām – 45%, par to aizstāvēšanas metodēm – 55%, par LR likumdošanu – 49%, sadzīves problēmām – 48%.

Māris Skudra, Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperts uzsvēra, ka tieši pēdējos gados tolerances jautājums ir kļuvis īpaši aktuāls, nepieciešams sakārtot likumdošanu attiecībā uz studiju iespējām svešvalodā, imigrācijas politiku. Nepieciešams apzināt esošās problēmas un piedāvāt konkrētus risinājumus, piemēram, attīstīt ideju par studiju pilsētiņas izveidošanu, sakārtot ārzemju studentu prakšu sistēmu, paredzēt ārzemju studentiem kvotas Studentu Padomēs. Inese Šūpole, Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētniece diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar veiktajiem pētījumiem par toleranci pret ārzemju studentiem. Inese Šūpole norādīja uz problēmām imigrācijas politikā, saskarsmes pieredzes trūkumu, ārzemju studentu izolētību no pārējiem studentiem, ierobežotas iespējas ārzemju studentiem iesaistīties studentu parlamentos. Inese Šūpole uzsvēra, ka tolerances līmeņa paaugstināšana ir ilgstošs process, kas prasīs vairākus gadus. Boriss Kolčanovs, Latvijas Cilvēktiesību centra pētnieks uzsvēra plašas saziņas līdzekļu lomu sabiedrības izglītošanā par tolerances jautājumiem, politiķu atbildības trūkumu, valodu problēmu, kā arī cilvēku nevēlēšanos palīdzēt. Agnese Rusakova, Latvijas Universitātes Ārlietu departamenta koordinatore diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar Latvijas Universitātes pieredzi darbā ar ārzemju studentiem, savukārt Sandra Kraže, Banku augstskolas Starptautisko studiju daļas vadītāja dalījās pieredzē par studiju procesa organizēšanu Erasmus studentiem Banku augstskolā, prakšu iespējām ārzemju studentiem, ārvalstu pasniedzēju piesaisti. Sandra Kraže uzsvēra nepieciešamību pēc starpkultūru saskarsmes kursiem augstskolu docētājiem, kā arī norādīja, ka tolerances līmenis Latvijā ir zems visās sfērās, piemēram, salīdzinot ar Lielbritāniju. Zinta Miezaine, biedrības „Risinājumu darbnīca” valdes priekšsēdētāja iepazīstināja ar projektu „Kompass dzīvei Latvijā augstskolu studentiem – trešo valstu valstspiederīgajiem”, kura rezultātā tiks veidoti ieteikumi politikas veidotājiem, kā arī informatīvs materiāls ārvalstu studentiem. Diskusijas dalībnieki uzsvēra nepieciešamību turpināt diskusijas par toleranci un atvērtību sabiedrībā, izstrādāt Rīcības plānu tolerances problēmu risināšanai, veikt regulāru progresa monitoringu.